Kritiķi vērtē
Maruta Rubese
Saxophonia man asociējas ar izaicinājumu un pirmreizīgumu, kāds
savulaik piedzīvots, iepazīstot Poing (Norvēģija), Jonasa Kulhammara
grupu (Zviedrija), Baralioli franču šarmu, kubiešu karstos ritmus,
saksofonistu iespaidīgos kopkorus, kamēr pašā festivālā aizvien
nopietnāk sevi piesaka akadēmiskas izpausmes: atklāšanas koncerts Māra
Sirmā vadībā jo spožā VAK Latvija sniegumā pilnībā atbilda Garīgās
mūzikas festivāla uzstādījumam. Dievs, pasauli radot, neskopojās, un
arī Ērika Ešenvalda jaundarbs Genesis savā izteiksmes pārbagātībā spēj
aizraut elpu; Gijas Kančeli (Amao omi) arī atpazīstamībā tomēr
neapnīkstošs; Riharda Dubras Ecce, Domine itin krāsains (īpaši
ērģeles), kaut šajā programmas salikumā tam lemta pieticīgāka loma.
Tomēr krīze modē, un to piemin pat britu viesis Kortnijs Pains, kura
iespaidīgās tehnikas paņēmieni dažbrīd šķiet jau vienveidīgi, bet
grupas vijolnieka priekšnesums ieslīd neiederīgā banalitātē. Priecē:
Rīgas saksofonu kvarteta stabilitāte, Oskara Petrauska atraktīvais
sniegums, kam piestāv arī igauņu diriģenta R.Joosta elastība pie LNSO
pults, Silvesteri Orkesteri uzdrīkstēšanās (pašā mūzikā tās varētu būt
vairāk!) bildināt kamerorķestri Sinfonietta Rīga.
Romāns Koļeda
Divi pasaules pirmatskaņojumi Saxophonia atklāšanas koncertā klausītājiem paziņoja, ka ar muzikālajām un garīgajām vērtībām Latvijas telpā viss kārtībā — meklējumi apliecināja patiešām dzīvu jaunrades procesu. Rihards Dubra, būdams uzticīgs savam rokrakstam un kristīgiem tekstiem latīņu valodā, Ecce Domine atradis skanējumā tembrāli dzidru vijumu saksofonam, ērģelēm un soprāna balsij. Muzikālā faktūra pārliecināja ar vieglu un vienlaikus nopietnu intonāciju. Viņa meditācija izdevusies gan idejas līmenī, gan konkrētajā izpildījumā.
Ērika Ešenvalda muzikālajā pasaulē Genesis uzausa kā saule austrumos — gaidītajā debespusē, bet vēl neredzētu mākoņu ieskāvumā. Pretenciozā skaņdarba tematika izgaismojās izteiksmīgā instrumentācijā, īpaši nozīmīgu vēstījumu piešķirot sitamajiem instrumentiem no vulkāniskas grandoņas līdz tālām Visuma atbalsīm, un meistarīgas kora vokālās lomas izmantojumā. Korim dziedot te domas vieglumā, te ūdenskrituma varenībā, klausītāji tika pacelti mītiskās pasaules augstumos. Komentējot Genesis konkrētā festivāla ietvaros, nagi niez piebilst — nevaru šo skaņdarbu iztēloties bez ērģelēm, bet bez saksofoniem gan.
Armands Znotiņš
Vienas no festivāla atklāšanas koncerta paliekošākajām vērtībām ir Māra Sirmā vadītā Valsts akadēmiskā kora Latvija īpašās muzikālās kvalitātes — skanējuma dzidrums, tīrība un tembrāla izsmalcinātība, precīza intonācija un neparasti saistoša interpretācijas izveide, tam īpaši izpaužoties Gijas Kančeli Amao omi muzikālo vērtību atklāsmē. Arī Rīgas saksofonu kvarteta un citu interpretu profesionalitāte un mākslinieciskais piepildījums lielās līnijās neradīja šaubas. Ieinteresētu uzmanību radīja koncertā atskaņotie jaundarbi — Riharda Dubras Ecce Domine komponista daiļrades kontekstā izceļas ar jauniem un savdabīgiem kontrastiem, spilgtu harmonisko valodu, plastiskām ritma struktūrām un izteiksmīgu formveidi; par Ērika Ešenvalda Genesis labākajām īpašībām turpretī uzskatāma nemākslota emocionālā pasaule un prasmīgi veidota muzikālā dramaturģija. Vienīgā iebilde — triju stilistiski un konceptuāli līdzīgu darbu atskaņojums vienā koncertā nenāca to uztverei un novērtējumam par labu. Jāpiebilst vēl, ka citos festivāla koncertos iepazītā akadēmiskā, etniskā un populārā mūzika un tās interpretācijas uzrunāja ne mazāk.