Tā uzmanības centrā būs komponists Nikolajs Rimskis-Korsakovs – krievu profesionālās mūzikas kultūras lielā mēraukla. Koncertā skanēs slavenā komponista svīta Šeherezade, ko šoreiz diriģēs divi pavisam jauni diriģenti – Andris Rasmanis (viņa pārziņā svītas divas pirmās daļas) un Kārlis Kundrāts (divas atlikušās daļas).
Visi zina Rimski-Korsakovu kā komponistu, bet vai atceras, ka viņš savulaik izskolojās par jūrnieku un apbrauca apkārt teju visai pasaulei? Atmiņas par jūras fascinējošajiem viļņiem un iespaidi, ko komponists guva, lasot slavenās 1001 nakts pasakas, savienojās lielā simfoniskā gleznā Šeherezade, kas klausītājiem dāvā Austrumzemju brīnumus, mežonīgus svētkus un vēl mežonīgāku simfonisko vētru. Simfoniskais tēlojums Šeherezade top 1888. gada jūlijā – viena mēneša laikā.
Zināms, ka Rimskis-Korsakovs virknējis nevis veselas pasakas, bet savstarpēji nesaistītas epizodes, un pieņemts uzskatīt, ka sākuma tēma zīmē sultānu, savukārt populārais vijoles solo ir Šeherezades portrets. Jau pēc neliela pirmās daļas ievada sultāna tēma veiksmīgi pārtop majestātiskā jūras ainavā (lai nu ko, bet jūru attēlot jūrnieks Rimskis-Korsakovs prot lieliski). Otrā daļa piedāvā austrumu brīnumu tēlojumu un kaujas skatu. Trešajā daļā iztēlojamies mīlas ainas, savukārt ceturtajā daļā visai mežonīgu svētku svinēšanu pārtrauc vētra, kuras kulminācijā kuģis sašķīst pret klinti. Viļņi norimst, Šeherezades balss izdziest, sultāns iemieg.
Katrā no LNSO jauniešu cikla koncertiem dziesminieks Goran Gora iepazīstina ar kādu populāru simfonisku skaņdarbu, kuru pēc neliela ievadkomentāra nospēlē LNSO mūziķi. Šajā ciklā šo sezon gaidāms vēl viens koncerts 21. aprīlī – Johannesa Brāmsa Otrā simfonija (pieredzējušais Sanktpēterbugas maestro Nikolajs Aleksejevs).