Mirusi Krievijas vokālā leģenda Irina Arhipova (2.I 1925. — 11.II 2010.)

Pēdējā laikā māksliniece ārstējusies vienā no Maskavas slimnīcām sirds asinsvadu problēmu dēļ. Šā gada janvārī I.Arhipova atzīmēja savu 85.jubileju. Šosezon viņa Maskavā sarīkoja starptautisko Mihaila Gļinkas vokālistu konkursu, kuru vadīja daudzus gadus, atrodot un atbalstot daudzus jaunos vokālās mākslas talantus. Laikraksts Izvestija ziņo, ka visu gadu bija plānots atzīmēt I.Arhipovas jubileju dažādās Krievijas pilsētās un novados. M.Gļinkas muzejā plānots atklāt dziedātājai veltīta izstāde.

Irina Arhipova, kuru viņas izkoptās, īpaši niansētās vokālās meistarības dēļ dēvēja par krievu «belcanto» paraugu, izpelnījusies klausītāju sajūsmu gan Milānas operteātrī La Scala, gan Ņujorkas Metropolitēna operā, Ķelnē, daudzos citos pasaules ievērojamos teātros. Viņas skatuves partneri bija gan leģendārais tenors Mario del Monako, gan kataloniešu operdīva Montserrata Kavaljē. Arī dzimtenē dziedātāja saņēmusi visus iespējamos augstākos apbalvojumus, 1995.gadā I.Arhipovas vārdā nodēvēta arī planēta (nr.4424).

I.Arhipova dzimusi 1925.gada 2.janvārī. Vispirms mācījusies Maskavas arhitektūras institūtā, vienlaikus mācīdamās dziedāt N.Mališevas vadītajā vokālajā pulciņā. Pēc tam iestājās Maskavas konservatorijā, ko 1953.gadā absolvēja L.Safranska vokālajā klasē. Nākamās zvaigznes pirmā skatuve bija Sverdlovskas operas un baleta teātris, kur viņa strādāja 1954. — 1956.gadā. Kopš 1956.gada I.Arhipova bija slavenā Krievijas akadēmiskā Lielā teātra soliste. Pasaules slavu viņa iemantoja ar Karmenas loma izpildījumu Žorža Bizē operas Karmena iestudējumā Maskavā, kur viņas skatuves partneris Hozē lomā bija pasaulslavenais tenors Mario del Monako.

Latvijā I.Arhipovai īpaši patika uzstāties Rīgas Domā, kur pēdējos koncertus sniedza 1998.gadā un 2001.gadā, koncertējot pēc Hermaņa Brauna fonda uzaicinājuma.