Latvijā joprojām tiek spēlēti vairāki daudzstīgu instrumentu paveidi, kuri plašākai sabiedrībai ir mazpazīstami vai pat nezināmi, tostarp cimboles un cītarkokles. Cimbole (ungāru cimbalom), saukta arī par cimbāli, cimbeli, cimbalu un cymbalu, ir sitamais stīgu instruments. Cimbolei ir līdz pat 14 dubultstīgām, un to spēlē ar divām koka vālītēm. Cimboles visvairāk izplatītas Latvijas austrumdaļā - Latgalē, Augšzemē un Austrumvidzemē. 19.gs. beigās Latvijas kokļu būves tradīcijas ietekmēja no Rietumeiropas ienākušās cītaras. Tādējādi radās tā sauktās cītarkokles - kokles ar lielāku, cītarveidīgu korpusu, tērauda tapām un lielāku stīgu skaitu.
Pasākumā, kurā NKMVA nodos šos tradicionālos skaņurīkus Mūzikas akadēmijai, cimboles spēli demonstrēs etnomuzikologs un tradicionālās kultūras speciālists Ilmārs Pumpurs. Kā pastāstīja Baiba Bože, ar šo pasākumu noslēdzas būvkompānijas SIA Merks trīs gadus īstenotais projekts Dziesmu un deju svētku radošā procesa atbalstam, kura gaitā apzināti senie mūzikas instrumenti un izgatavoti jauni, rīkots svētku ieskaņas koncerts, radīti jauni aranžējumi un izdots Dziesmu svētku fotoalbums.