Norisināsies Jaunās mūzikas festivāls Arēna

„Balss nav tikai viens no mūzikas instrumentiem. Tās saikne ar tīri dabiskām izpausmēm (smiekli, kliedzieni, raudas), personību un nolūku, valodu un dziesmu ir unikāls skaņu notikumu avots,” raksturojot balss jaunatklāšanu mūsu laikmetā, paudis pētnieks Trevors Višārts.Jaunās mūzikas festivāls Arēna šogad skanēs balss zīmē. Gan tradicionālās kultūras, gan avangarda estētikas iemiesojumā tā atklās visdažādākās šī īpašā instrumenta  izpausmes.Ideja veidot Jaunās mūzikas festivālu Arēna radās pirms vairākiem gadiem, jo tolaik koncentrēta, sakārtota jaunās mūzikas atskaņošanas niša Latvijā bija brīva, kamēr jaunāko vēsmu atspoguļotāji teātra un kino jomās jau bija kļuvuši par neatņemamu vietu Latvijas kultūrainā. Tādēļ 2002. gada rudenī savu gaitu sāka Jaunās mūzikas festivāls Arēna.Jaunās mūzikas festivāls Arēna vēlas rādīt mūsdienu mūzikas dažādību. Arēna ir ikgadējs forums, un tā galvenie mērķi un uzdevumi ir jaunās latviešu mūzikas atskaņojumi, starptautiski atzītu jaunās mūzikas atskaņotāju piesaiste, pasaulē atzīta komponista aicināšana uz festivālu.Jaunās mūzikas festivāla Arēna programma.**14. oktobrī plkst. 19 Lielajā ģildē – koncerts Balss sitaminstrumentu sfērās.Festivāla atklāšanas koncertā vienā krāsu paletē saplūst divas pasaules - sitaminstrumentu daudzveidīgais skanējums un balss neierobežotā izteiksme, meklējot konceptuālus saplūsmes punktus un pretstatus.Koncertā skanēs: Santa Bušs Somnilokvija mecosoprānam, sitaminstrumentiem un simfoniskajam orķestrim; Salvatore Šarīno _Morte di Borromini _teicējam un simfoniskajam orķestrim; Džeimss Makmilans Koncerts sitaminstrumentiem un simfoniskajam orķestrim; Filip Irels Interstices trim sitaminstrumentālistiem un klavierēm. Atskaņotājmākslinieki: Baiba Berķe (mecosoprāns), Elīna Endzele, Rihards Zaļupe, Edgars Saksons, (sitaminstrumenti), Jānis Misiņš (teicējs), Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, Juris Žvikovs (klavieres), diriģents Žolts Noģs (Vācija).16. oktobrī plkst. 17 Spīķeru koncertzālē - jauno komponistu kompozīciju konkursa fināls Balss teātris.Festivāla rīkotais jauno komponistu konkurss jau izveidojies par tradīciju, dodot iespēju uz laikmetīgās mūzikas skatuves parādīties jauniem vārdiem, kas, iespējams, veidos latviešu laikmetīgās mūzikas vaibstus jau pavisam tuvā nākotnē. Katrā konkursā jaunajiem komponistiem tiek dota iespēja risināt kādu īpašu radošu izaicinājumu, izzinot un paplašinot radošās inovācijas apvāršņus. Šajā gadā konkursa moto ir Balss teātris, ierosinot jaunos autorus atklāt muzikālā teātra iespējas un balss neierobežotās izteiksmes diapazonu.Atskaņotājmākslinieki: Gunta Davidčuka (soprāns), Baiba Berķe (mecosoprāns) Ilona Meija (flauta), Ēriks Kiršfelds (čells), Herta Hansena (klavieres).16. oktobrī un 17. oktobrī plkst. 19 Latvijas Nacionālās operas Lielajā zālē - mangas opera Kara daba.Kara daba ir mangas opera par spokiem, supervaroņiem un posttraumatiskā stresa simptomu. Karotājs, spiedze un kareivis nonāk gaismas un tumsas, cīņas un nāves pasaulē; viņu ceļš ved no cilvēka līdz mašīnai, statujai, spokam un fantāziju varonei. Opera tiek izpildīta japāņu valodā ar subtitriem latviski un angliski.Mūzika - Santa Ratniece, The Irrepressibles (Lielbritānija), skaņas apstrāde - Žilbērs Nuno (Francija). Izpildītāji - Latvijas Radio koris, diriģenti - Kaspars Putniņš un Sigvards Kļava, režisore - Kirstena Dēlholma (Dānija), scenogrāfija - Henriks Vibskovs (Dānija). Librets, dramaturģija - Villijs Flints (Dānija). Gaismas - Jespers Konshaugs (Dānija), mangas zīmējumi - Hikaru Haijaši.20. oktobrī plkst. 20 Svētā Pētera baznīcā – Litānija.Katoliskā vokālā mūzika dažādos Latvijas reģionos ir viena no tradicionālās mūzikas pamatkategorijām. Šī dziedāšanas veida fenomena iepazīšana ir rosinājusi diriģentu Sigvardu Kļavu veidot projektu ar ieceri apzināt Latvijas katoļu dziedājumu reģionālās īpatnības, kā arī radīt svaigu impulsu mākslinieciskajai jaunradei. Darbs pie šī unikālā projekta aizsācies jau 2008. gadā, kad radošā komanda Sigvarda Kļavas vadībā devās uz dažādiem Latvijas reģioniem fiksēt šo materiālu, kas uzticēts komponistiem Ģirtam Bišam, Ērikam Ešenvaldam, Mārtiņam Braunam, Jēkabam Nīmanim un Valtam Pūcem, lai, izmantojot dziedājumu skaņu ierakstus un stilistiku, radītu jaundarbus, tradicionālos katoļu dziedājumus atklājot jaunā, radošā interpretācijā.Koncertā skanēs Ērika Ešenvalda, Jēkaba Nīmaņa, Ģirta Biša, Valta Pūces jaundarbi Atskaņotājmākslinieki: Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava, Ģirts Bišs un Jēkabs Nīmanis - dzīvā elektronika, Andris Ūze - skaņu režija, video un uzveduma režija - Uģis Brikmanis, filmas mūzika - Mārtiņš Brauns.22. oktobrī plkst. 19.30 Spīķeru koncertzālē - Elektroakustiskās mūzikas koncerts.Balss transformācija ārpus robežām. Tehnoloģijas ierosināti izteiksmes ceļi, četri izcili opusi. Koncerta intriga - latviešu elektroniskās mūzikas meistara Rolanda Kronlaka pasaules pirmatskaņojums.Koncertā skanēs: Alehandro Vinjao Chant d’aillures soprānam un elektronikai (1991); Filipe Lerū Voi (Rex) balsij, sešiem instrumentiem un dzīvā laika elektronikai (2002); Rolands Kronlaks Jaundarbs soprānam, saksofonam un elektronikai; Džonatans Hārvijs Mortuos plango vivos voco elektronikai.Atskaņotājmākslinieki: Gunta Davidčuka (soprāns), Sinfonietta Rīga mūziķi, diriģents Normunds Šnē, Rolands Kronlaks (elektronika), skaņu režisors Andris Ūze.23. oktobrī plkst. 19.30 Spīķeru koncertzālē – koncerts Balss bez robežām.**Akadēmiskās dziedāšanas meistars, jodelēšanas ģēnijs, apbrīnojams virstoņu dziedāšanas virtuozs - šveiciešu mūziķis Kristians Cenders ir viss no iepriekš minētā, kurš turklāt pats rada mūziku - konkrētos stila rāmjos nedefinējamu, unikālu sakausējumu, kurā saplūst visdažādākie elementi - sākot no alpu mūzikas līdz džeza un laikmetīgās mūzikas ietekmēm.Atskaņotājmākslinieki: Kristiāns Cenders (balss), Tobiass Preisigs (vijole).