Pasaciņas bez morāles

Viņu koncerti, kuros uz pašiem mūziķiem un ekrāna skatuves fonā ņirb spocīgas projekcijas, parasti ir kā rituāli, kuros cilvēki sastinguši klausās, un arī albuma prezentācija paredzēta ar sēdvietām. "Ir reliģiski rituāli, bet mēs gribētu, lai cilvēks atnākot var apmierināt savas emocionālas vajadzības un stiprināt sociālās saites ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Mēs gribam, lai ir kā septiņdesmitajos gados, kad cilvēki aiziet uz mūziku, nevis jampadraci. Lai mūzika ir kā pamats izklaidei, nevis kalpo tikai par fonu tai. Tāpēc mēs rādām koncertos projekcijas un spēlējam pēc iespējas lielākā skaļumā," stāsta Lauris. Koncerts notiks nedzirdzīgo kultūras namā Rītausma. Apmācies un līst Soundarcade, pieminot kādus mistisku kristiešu mūzikas terapeitus, paši sāk diskusiju, vai viņu mūzika ir depresīva: "Mūsu mūzika ir atbilstoša videi, kurā dzīvojam. Ja ir apmākusies diena un līst, vari saskatīt, ka tā ir depresīva, bet vari taču to uztvert arī kā pavisam normālu dienu. Šī mūzika ir atbilstoša Austrumeiropas videi — mēs esam pēcpadomju bērni, kas ietekmējušies arī no tā, ka četros vakarā paliek tumšs. Tāpēc arī atšķiramies no saulainu regeju spēlējoša rastamana, kas var kasīt vēderu un gulēt zem palmas — mums ir ziemā jāmeklē malka," stāsta Lauris. Par malku runājot, Valmierā, kur nu jau izslavētajā Ģirta Laumaņa jeb Lomika studijā tapa albums, viņus nemitīgi esot vajājusi policija — par malkas nešanu naktī pa pilsētas ielām, par rēķina nemaksāšanu bārā, no kura izraidīti, vai vienkārši par iešanu pāri ielai. Pēc albuma ieraksta pavisam rokenrola virpulī ierauts un pazudis grupas vijolnieks Ingus, kurš tagad spēlējot diskotēkas Purvciema krogā Roks cepurē, un nevienam nav īsti zināms, vai viņš prezentācijā uzradīsies. Savukārt solists Mārtiņš Ābols, kurš jau gadiem pazīstams kā Rīgas centra krogu iemītnieks, pirms prezentācijas paņēmis individuālo atvaļinājumu rehabilitācijai un jādomā, ka būs izslāpis pēc dziedāšanas un sabiedrības. Lauris stāsta, ka arī albums ir par rehabilitacijas tēmu. "Ja mūsu izteiksmes līdzeklis ir ģitāra ar draivu, tad diez vai ar tik spēcīgu toni būtu jāspēlē kas pozitīvs, jo tā tomēr ir brēcoša un bliezoša skaņa. Ja Bon Jovi izmanto ģitāras draivu un tai brīdī dzied par to, kā viņš ir gultu piebēris ar rozēm — tas absolūti neiet kopā — tur vajadzētu akustisko ģitāru. Manā uztverē skaistais saistās ar kaut ko skumīgu…," saka otrais grupas ģitārists Raitis Ābele. Viņa brālis Lauris turpina: "Likt aizmirst to, ka viss reiz paies un beigsies ar neko, nozīmē piemānīt. Skaistās lietas parāda lietu patieso būtību un tā nevar būt uz lielas pozitīvās nots. Jau Imants Ziedonis vienā epifānijā teica, ka dusmas vai prieks kaut kur piesaista, bet skumjas ir brīvas, un tās paceļas pāri namu jumtiem." Grupa jaunās dziesmas radījusi galvenokārt tādēļ, lai nebūtu visu laiku jāspēlē vecās, daļa no kurām tapušas vēl vecajā sastāvā. Šoreiz dziesmu tapšanā aktīvi iesaistījušies visi grupas dalībnieki. Situācijā, kad apkārt ir visādi indīroki, esot gribējies ierakstīt "vienkārši tādu klaju brutālu roka albumu" ar īsām rokdziesmām, bet rezultāts ir tāds, ka neviena nav īsāka par septiņām minūtēm. Prezentācijas koncertā kā viesi uzstāsies grupas draugi Tesa un abu grupu kopprojekts Bigbends ar simfoniju drone estētikā Ikvienam ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek. *Albums Soundarcade albuma Daughters of Molestia prezentācijas koncerts 22.janvārī kultūras centrā Rītausma (Pārdaugava, Kandavas ielā 27) plkst.19.30. Ieeja bez maksas