Kantātes pamatā ir ne mazāk leģendārs manuskripts: “Carmina Burana” — laicīgo dziedājumu kolekcija vidus—augšvācu valodā un latīņu valodā — sarakstīta ap 1230. Gadu, taču atklātībai kļuvusi zināma tikai 19. gadsimta sākumā. Oriģinālajā manuskriptā ietverts ap 200 dzejojumu, kas veltīti mīlestībai, laicīgajām baudām un ironijai par baznīcu. Dzejojumu autori, visticamāk, bijuši viduslaiku klejojošie dziedoņi, teoloģijas studenti un dumpīgi klerikāļi, bet pats manuskripts līdz tā nākšanai atklātībā glabājies Benediktburres klosterī Bavārijā. Komponista Karla Orfa rokās “Carmina Burana” manuskripts nonāca 20. gs. trīsdesmito gadu otrajā pusē, un 1937. gada jūnijā Frankfurtes operā noticis kantātes pirmatskaņojums. Triumfālie iestudējuma panākumi nemaldināja — K. Orfa “Carmina Burana” mūsdienās ir viens no pieprasītākajiem skaņdarbiem pasaules koncertzālēs.29. maija koncertā kantāte tiks atskaņota spāņu diriģenta un komponista Žuana Vinsentes Mas—Gila versijā simfoniskajam pūtēju orķestrim, kur nemainīgas saglabātas sitaminstrumentu un klavieru partijas, un orķestra skanējums ir gandrīz identisks paša Karla Orfa oriģinālajai versijai.Biļetes uz koncertu par Ls 3—15 iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv. Bilde: Carmina burana afisha.jpg
Pūtēju orķestris “Rīga” sezonu noslēdz ar “Carmina Burana”
Nākamceturtdien, 29. maijā, pūtēju orķestris “Rīga” un tā diriģents Andris Poga noslēgs koncertsezonu, atskaņojot Karla Orfa skatuvisko kantāti “Carmina Burana”. Koncertā, kas notiks Lielajā Ģildē, bez orķestra piedalīsies Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, kamerkoris “Ave Sol”, Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu koris, kā arī solisti Sonora Vaice, Andris Lapiņš un Jānis Apeinis.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.