Renē Flemingas jautrā atraitne Kino Citadele

Žermena karjeru nobeidza ar Turandotu.Tā bija viņas pēdejā izrāde.Viņa bija spīdoša un tiešam viena no retajām ,kas aizgāja vēl plaukumā.

Kurai zobārstei mājā vai kabinetā ir 2 datori, lai katrai muļķībai pieliktu klā - 2?

Tad Ancāne būtu taisnību krātuve. Intervija nebija viena, ne tikai radio un tika runāts aRĪ ATTURĪGI "CAUR PUĶĒM". tā kā nelieciet nu uz pannas, bet JA, tad uz manējās.

paturiet pie sevis,nekaada konflikta,nebija,un intervijaa Ancanei par to apliecina,vieniigais,ko gribeeja dziedaat bija operete!

Ja Žermenu Heini-Vāgneri būtu teātrī paturējuši tikai uz 2 lomām -lēdiju Makbeti un Turandotu , pagrieziens varēja būt cits. Maskavas viesizrādes neparedz nedēļu iepriekš, viss bija zināms, māksliniecei nebūtu grūtību sevi saglabāt teicamā formā tādam notikumam. Tikai dažam teātrī vajadzēja būt mazāk lopam un un godu dot māksliniecei, kurai tas pienākas.

Konflikts bija, bet neizkliegts. Ar Viļumani. Pirms aiziešanas Aīdu neielika repertuārā, bet sarūpēja Tatjanu Oņēginā. 53 gados, nez cik tur sezonas nedziedātu. Par vēlmi noslēgt karjeru ar Aīdu māksliniece pati intervija pateica. Atmiņa mums īsa.

konflikta ar Žermēnu nebija,aizgāja 52 gados pensijā 76.gadā,bet Maskavas viesizrādes notika pēc 4 gadiem.paprasiet viņai pašai,vai pameklējiet radio klasika interviju .

Jā, kad kopīpeistajat savus šķitumus komentāros pie rakstiem par mūziku, tad acīmredzami tik zemās domās par savas personas niecīgumu neesat. Tāpēc jau visi no galvas zina gan furšetus, gan pārējo. Un kas attiecas uz to, ka visa pasaule it kā esot katra šķitums, tad man jāsaka, ka tik radikālās domās nav pat budisti. Jo tad sanāk, ka pasaules visiem vienas, kopīgas nemaz nav, Jūsu pasaule Liepiņš ar Kobzona parūku galvā kaut ko prezentē Kremlī, kamēr pārējo cilvēku pasaulēs - nē. Es saprotu, ka principā Jums šāds uzskats, ka ikviens indivīds brīvi izrīkojas ar realitāti un liek tai kļūt par to, kas tā nekad nav bijusi un nebūs, ir izdevīgs, kad vajag kādu noķengāt un pierakstīt viņam tādas darbības, vārdus utt., ko tas ķengājamais cilvēks nekad nav darījis vai teicis. Tomēr sakiet, vai Jums šķiet, ka indivīdam ir tikpat liela vara pār realitāti, piemēram, kad jāmaksā elektrības vai apkures rēķini vai vispār jāsamaksā jebkurš pirkums jebkurā veikalā pie kases? Tad arī var pateikt Rīgas siltumam, Latvenergo vai pārdevējam, ka viņiem tikai šķiet, bet īstenībā neko no viņiem neņēmāt, tāpēc arī nekas nav jāmaksā? Jeb tas ir spēkā tikai attiecībā uz noķengājamiem cilvēkiem anonīmu komentāru sadaļā?

paraada,ka Juus iipashi daudz neesat dzirdeejusi

paraada,ka Juus iipashi daudz neesat dzirdeejusi

"Man šķita" no Pulgas skan vareni un pat lepni. Te bija domāts vairāk tā kā par operetes žanru, kurš Metropolitēnā ir smalks, Žagara LNO smalks, bet Liepiņa LNO kļūst par furšetu. Subjekta spēja brīvi transformēt apkārtējās pasaules realitāti ir raksturīga vācu klasiskajam ideālismam, kas ļoti tuvos rados ar vācu romantismu. Parūkas visādas mēdz nēsāt arī nopietnajās operās - , piemēram, 18. gs. operās tās pat ir laikmeta zīme. Ciktāl operas vispār iestudē atbilstoši to laikmetam. Par ES prezidentūras prezentēšanu Kremlī gan man pirmā dzirdēšana. Liepiņš ar Paulu turp pošas? Tiešām vai tikai "šķita"? Dīvaini, jo Liepiņam būtu jāsaprot, ka Krievijā līdzās Paulam viņu neviens pat nepamanīs. Pieļauju, ka šis ir kārtējais radikāli ideālistiskais Pulgas "šķitums", par kuru nezina neviens cits neko, jo objektīvā realitāte atšķiras no Puglas centieniem pielāgot apkārtējo pasauli un tās notikumus savam subjektīvajām vajadzībām un liekot tiem "pamatot" savus subjektīvos, nez nokurienes radušos šķitumus.