Cik ilgi jau vadāt kori Īrijā?eLVē, ko dibināju 2006.gada 11. novembrī. ir pirmais un vienīgais latviešu koris Īrijas latviešu vēsturē sešdesmit gadu garumā. Esam visaktīvākā Īrijas latviešu struktūrvienība, kas gandrīz katru mēnesi piedalās dažādos pasākumos Īru sabiedrībai un mazliet mazāk latviešu sabiedrībai. Esam daudz ceļojuši ārpus Īrijas, muzicējuši un ieguvuši draugus Amerikā, Kanādā, Karību salās, Gērnzijā, Anglijā, Briselē, Zviedrijā u.c.Cik jūsu korī ir dalībnieku, cik plašs ir repertuārs un kur redzat savu un kora galveno misiju? Pašlaik korī eLVē ir 37 dziedātāji — pārsvarā no Dublinas un tuvākajām pilsētām: Navanas, Droghedas, Naas, arī tālākām - Dundalkas un Belfāstas, kas atrodas Īrijas Ziemeļos. Koncertos diemžēl bieži nākas ierobežot dziedātāju skaitu, jo reti kuros Īrijas organizāciju rīkotajos pasākumos ir tik plašas telpas, lai varētu piedalīties viss koris, it īpaši diplomātiskajos pasākumos. Protams, pārsvarā runāju par pasākumiem, kur esam lūgti prezentēt Latviju, tās kultūru, tautas mūziku un tautas tērpus – tos mēs iegādājāmies paši jau otrajā kora pastāvēšanas gadā. Jau trešo gadu pēc kārtas Īrijas Nacionālajā muzejā mūs aicina sniegt stundas koncertu, kur dziedam Ziemassvētku korāļus, latviešu tautas mūziku, kā arī ārzemju latviešu darbus.Cik bieži strādājat mēģinājumos un koncertējat? Kur atradāt pajumti?Uz mēģinājumiem sanākam vienu reizi nedēļā. Gandrīz katru nedēļu sanāk arī kāds koncerts. Respektīvi, visas brīvdienas mēs veltām latviešu sabiedrībai un Latvijas vārda nešanai pasaulē. Arī pagājušās nedēļas nogalē Laternu centrā organizējām labdarības koncertu Šūpuļdziesmas Māriņai, kur piedalījās liela daļa Īrijas pašdarbnieku, bet savāktie ziedojumi tiks nosūtīti mazajai Māriņai uz Latviju, rehabilitācijai.
Tikko notika eLVē ieraksts Nacionālajā Īrijas radio RTE Lyric, kur ieskaņojām divas brīnišķīgas ASV komponista un diriģenta, man ļoti labi pazīstamā padomdevēja Andreja Jansona Ziemassvētku dziesmas: Ziemassvētku nakts un Ai, nama māmiņa.
Ar pajumti nenācās viegli. Protams, runāju par telpām par saprātīgu samaksu, jo telpas par tūkstošiem jau nav problēmu atrast, taču mums nav palīdzīgu rokas – finansētāju; par visu jāmaksa pašiem. Tikai aktīvas kora eLVē darbības rezultātā, piedaloties neskaitāmos augsta mēroga īru pasākumos ar valsts prezidentes dalību un nacionālās televīzijas, radio un laikrastu ieinteresētību, dibinot kontaktus ar mītnes zemes ļaudīm un sadarbojoties ar LR vēstniecību Īrijā, mēs pagājušajā gadā atradām kaut cik piemērotas un plašas telpas mēģinājumiem, kā arī maziem biedrības pasākumiem. Laipni pieaicinājām tajās arī mūzikas studiju – skolu Mazais letiņš (tā arī ir mana dibināta un vadīta), skolu Saulgriezīte, Latviešu biedrību Īrijā, deju kopu Karbunkulis, teātra studiju Cita bedre; šogad izveidojām bērnu deju kolektīvu. Tā jau ir izveidojies tāds mazs latviešu centrs Dublinā ar nosaukumu Laternu centrs.
Dziesmu svētku rīkotāji tomēr noraidījuši priekšlikumu piepulcēt jūs lielā kopkora virsdiriģentu pulkam. Kas jums par to sakāms?
Man ir liels gandarījums un gods, ka tiku izvirzīta virsdiriģenta kandidatūrai. Paldies cilvēkiem, kas par to parūpējušies un manu darbu vērtējuši tik augstu! Pateicos Pasaules Brīvo Latviešu apvienībai, Eiropas latviešu apvienībai un saviem eLVē koristiem. Esmu saņēmusi pateicības vēstuli no Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes par ieguldījumu un aktīvu darbību dziesmu un deju svētku tradīciju uzturēšanā, kā arī sabiedrisko aktivitāti, koordinējot ārvalstu latviešu kultūras dzīves aktivitātes, kā arī neskaitāmus apsveikumus no līdzcilvēkiem un kolēģiem, kas izsaka lielu cieņu par maniem sasniegumiem, kas nāk ar milzīgu darbu.
Ir svarīgi atzīmēt tieši diasporas latviešu diriģentus, jo kordiriģenta darbam ar diasporas koriem ir pavisam citas funkcijas, prioritātes un vērtības. Tā kā man ir pieredze gan vienā, gan otrā — Latvijā un diasporā -, tad droši varu uzsvērt: es pateicos visiem saviem kolēģiem, kas iegulda milzu darbu, enerģiju, Latvijas mīlestību, brīvprātīgi strādājot ar diasporas latviešu koriem! Šiem cilvēkiem pienāktos īpašas pateicības, it īpaši tiem, kas visu savu mūžu un enerģiju ir ieguldījuši diasporas koru mākslā, piemēram Andrejam Jansonam (ASV), Marijai Perejmai (Austrālija), Vizmai Maksiņai (Kanāda), Ernestam Brusubārdam III (ASV), Lilijai Zobens (Anglija). Esmu pateicīga, ka mani dzīve ir savedusi kopā ar šiem cilvēkiem, līdz ar to varu gūt milzu pieredzi un zināšanas, ieklausoties viņos. Tas dod patiesi dziļu izpratni par darbu ar diasporas koriem.
Vienalga gatavojaties piedalīties Dziesmu svētkos nākamajā vasarā?
Protams! Pirmo reizi pirmais un vienīgais latviešu koris Īrijā eLVē kā ārzemju latviešu koris Dziesmu svētkos piedalījamies 2008. gadā. Arī pašlaik gatavojam Dziesmu svētku repertuāru. Jau esam izlēmuši, kuras dziesmas nosūtīsim video ierakstā, žūrijas izvērtējumam Latvijā.
Esat jaunākā disaporas koru vadītāju vidū?
Esmu vienīgā kandidatūra no jaunās emigrācijas. Nezinu, vai jaunākā no visiem virsdiriģentiem, bet no diasporas gan. Neslēpšu, man ir 36 gadi.
Kur esat mācījusies mūziku, ko esat beigusi? Vai paspējāt arī Latvijā, vēl pirms aizbraukšanas, pastrādāt ar kādu kori?
Esmu mūzikas pedagogs ar nu jau astoņpadsmit gadu pieredzi, jo šajā profesijā sāku strādāt jau ļoti agrā jaunībā, vēl mācoties. Kordiriģēšanu apguvu J.Mediņa mūzikas vidusskolā, mūzikas pedagoģiju - Daugavpils pedagoģiskajā universitātē. Latvijā esmu vadījusi skolu korus: A. Pumpura Rīgas 11. pamatskolas korus, kā arī dibinājusi un četrus gadus pirms aizbraukšanas no Latvijas vadīju Aizkraukles novada ģimnāzijas jauniešu kori De Cantare. To pamanīja, un pēc manas aizbraukšanas vadību pārņēma Eduards Grāvītis. Nesen, viesojoties īpašā viesa statusā, kora desmit gadu jublejā, es ar prieku klausījos, kā koris turpina augt. Viņi ar panākumiem startējuši skatēs un dažādos konkursos guvuši godalgotas vietas. Ar saviem koriem esmu piedalījusies arī divos skolēnu dziesmu svētkos Latvijā
Ko vēl ārpus kora vadīšanas darāt Īrijā?
Man ir arī divas pašas dibinātas skolas Īrijā - mūzikas studija skola Mazais Letiņš, kas arī ir ļoti aktīva jau piecus gadus un piedalās neskaitāmos koncertos un izbraukumos. Tā dibināta, pateicoties Čikāgas piecīšiem. Bijām arī Latvijas Nacionālajā teātrī kā īpašie viesi uz Piecīšu 50. jubileju. Šogad nodibināju Navanas skolu un pirmo jauniešu apvienību Īrijā, kas sagatavo jauniešus vidusskolas eksāmenam latviešu valodā Īrijas skolās. Mana kandidatūra ir Eiropas latviešu apvienības vietā Dziesmu svētku padomē, tikai man līdz šim vēl nav bijia laika tajā piedalīties, tādēļ manā vieta to apmeklē Aldis Austers. Papildus cītīgi pašreiz studēju menedžmentu, kā arī to izmantoju praksē. Tas ir ļoti vajadzīgs diasporas kolektīvu vadītājam, jo bieži ir jāpilda ne tikai savi tiešie pienākumi, bet jāorganizē, jādibina kontakti, jādiskutē un jāpārliecina.
Vai joprojām dziedat RTE Filharmoniskajā korī, kura dziedātāju vidū iekļuvāt 2008. gadā?
Jā, divus gadus nodziedāju šajā televīzijas korī, bet tad tiku nostādīta izvēles priekšā: vai nu RTE, vai aktīvais sabiedriskais darbs latviešu sabiedrības Īrijā labā. Toreiz sirds ierunājās patriotisma vārdiem - "Latviet's esmu, latviet's būšu, latviet's mūžam palikšu"...
Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs (KNMC) šomēnes rīko izglītojošo semināru diasporas kolektīvu vadītājiem. Atbrauksiet?
Jā. Jau diasporas kongresā, kas notika Rīgā, jūlijā, kur vadīju kultūras grupu kopā ar KNMC direktori Daci Melbārdi, uzzināju par plānotajiem kursiem. Bija iespēja arī ieteikt, kas būtu vajadzīgs diasporas koru diriģentiem un pateikties KM par šādu sadarbību. Diasporas kolektīvu vadītājiem izglītojošos kursus vajadzētu rīkot arī turpmāk, jo ir ļoti maz informācijas no Latvijas. Palīdzēju šo kursu koordinēšanā, jo informācija par tiem nāca salīdzinoši vēlu — mēs savus braucienus plānojam jau gadu iepriekš, it īpaši, ja runājam par Austrāliju, Kanādu un ASV. Tāpēc arī diriģenti no šīm valstīm nav pieteikušies kursiem. Par to arī turpmāk vajadzētu padomāt.
annabella
Tautietis
he