„Pilsētas romance” tapusi pēc vokālās grupas “Putni” vadītājas Antras Dreģes iniciatīvas. Tā veidota kā trīsdaļīgs koncertuzvedums ar džeza, roka un ambient mūzikas elementiem, tādējādi portretējot pilsētu – trokšņaino, romantisko, par skaudras vientulības un pūļa kopā sanākšanas vietu, par prieku, skumjām un cerībām. Visas izrādes stāsts ir par mīlestību. Režisors Mārtiņš Eihe par skatuves darba kopējo koncepciju saka: “Astoņas sievietes. Pilsēta. Četri vīrieši. Džezs" Trīs dažādas versijas par to kā sieviete jūtas pilsētā: tad kad iemīlas pirmo reizi, tad kad viļas pirmo reizi un tad kad pati ir gatava iekarot sirdis. Par to būs mūsu stāsts. Par Mīlestību. Un mūsu ieroči būs džezs, balsis un kustība”.
Komponists Kristaps Pētersons, viens no trijiem projekta mūzikas autoriem, atklāj, ka vēlējies radīt skaņdarbu, kas reflektētu šībrīža situāciju Latvijā. "Līdz šim Latvijas akadēmiskās mūzikas kopējās tendences uzrāda attālināšanos un distancēšanos no realitātes. Uzskatu, ka šobrīd nepieciešams mazināt plaisu starp akadēmisko mūziku un klausītāju," komponists uzsver. Viņš stāsta, ka partitūru veidojis kā "muzikāli neitrālu konstrukciju no instrumentiem un emocionāli sakāpinātu muzikālu vēstījumu no balsīm, par tekstu bāzi izmantojot medijos atrastos stāstus par cilvēku dzīvēm, reālu meiteņu pieredzi un pārdzīvojumiem (a la Alvis Hermanis)”.
Uģi Prauliņu savukārt uzrunājis Ingas Gailes mūsdienīgais pasaules skatījums dzejā. Viņa skaņdarbs esot veidots no dažādiem fragmentiem, tomēr kā vienots veselums - "urbānajā vidē radīti un tai veltīti skaņdarbi caur jaunas sievietes prizmu, vientulības sajūtām, nerealizējušos piepildījumu." Nika Gothama pieeja ir pavisam vienkārša un tieša - "naivi pozitīvais pilsētvidē. Stratēģija, improvizācija, kustība, skaistums…" Tādēļ viņš izmanto ķīniešu autora Sun Tzu tekstu par kara mākslas stratēģiju un taktiku.
Vokālā un dramaturģiskā slodze iestudējumā uzticēta vokālajai grupai „Putni” – ar dažādu vokālo paņēmienu izmantošanu sieviešu balsīm pavadījums. Savukārt pavadījums iecerēts kā "vīrišķais elements" – saksofona, kontrabasa un taustiņinstrumentu trio pašu mūzikas autoru Nika Gothema, Kristapa Pētersona un Uģa Prauliņa izpildījumā. Arī "Putnu" dziedātājas vienlaikus būs arī instrumentālistes: astoņas dziedātājas spēlēs ģitāru, akordeonu, alta saksofonu, blokflautu, vijoli, klavieres, perkusijas u.c.
Pēc projekta menedžeres teiktā, uzvedumā nozīmīga būs gaismu režija, kas lielā mērā veidos arī iestudējuma scenogrāfiju (gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis). Mūziķu tiešais priekšnesums tiks kombinēts ar elektroniski pārveidotu un papildinātu skaņu, radot ilūziju par dažādām telpām un vairākiem priekšnesuma slāņiem (skaņu režisors Jānis Vasilis). Šobrīd jau pabeigti skaņu ieraksti dziesmām, kuras drīz atskaņos Latvijas raidstacijās. Notiek aktīvs uzveduma iestudēšanas darbs. Iestudējuma pirmizrāde notiks 1.aprīlī Rīgas Mākslas telpā. Pēc tam ambientā džeza opera tiks parādīta Ventspilī (7.aprīlī), Liepājā (8.aprīlī), vēlreiz Rīgā (11.aprīlī), Cēsīs (13.aprīlī), Aizkrauklē (27.aprīlī) un Talsos (4.maijā).