Valters un Kaža. Pēc balles

Tik skaļi, kā tas viss izskanējis, — nezinu, kura mārketinga aģentūra būtu izdomājusi kaut ko grandiozāku, — saka Valters Frīdenbergs. Atgadījums Jelgavas koncertā 9.novembrī, kad Valters pajokoja par naudas izņemšanu no bankām, acīmredzot kļūs par vienu no lielākajiem šāgada kurioziem: Putnu balles solists apdraud finanšu sistēmas stabilitāti valstī! Dziedātājs acumirklī kļuvis par skandalozāko un radikālāko Latvijas mūziķi. Kurš gan to varētu iedomāties! Putnu balles daiļrades konteksts vienmēr ir bijis tik nevainīgs, ka neviena drošības iestāde neko tādu no grupas dalībniekiem nemaz nebija gaidījusi. "Tieši tā, un tie vārdi, ko teicu koncertā, arī bija nevainīgi, bet cilvēki tur kaut ko saskatīja..." Valters piebilst.Vai Rīgas koncertā daudz jokosiet? Kaža. Par tiem jokiem mans uzskats ir tāds — mēs visi labi zinām, kā ir klausīties dziedošos aktierus un kā ir skatīties teātrī spēlējošos mūziķus. Katram vajag darīt to, kas viņam vislabāk sanāk. Mums tā jokošana ir… Zini, kā kuru dienu. Ja ir pilnmēness, tad labi joki, ja nē — tad ne īpaši… Par jokiem mēs pagaidām vismazāk domājam. Vairāk domājam par dziesmām. Populāras dziesmas mēģināsim ietērpt jaunās skaņās. Protams, galīgus jaunumus arī spēlēsim! Svaigumi noteikti būs! Būs arī pārsteigums visiem, kuri agrāk klausījās Dzeguzīti un tagad jau paši ir izauguši līdz 20—21 gadam. Noteikti būs dažādas lietas, kas nav redzētas un dzirdētas Putnu balles parastajos končos.Vai nav bail, ka atnāks maz cilvēku? K. Par to es arī nedomāju. Koncertu kvalitāte nav mērojama ar atnākušo klausītāju daudzumu. Tas mani neuztrauc. Svarīgāk ir tas, ar kādu garīgo piepildījumu cilvēki ir atnākuši un kādu garīgo pienesumu mēs spējam viņiem dot. Citu grupu pieredze liecina, ka patlaban koncertu apmeklējums ir samazinājies, kaut gan krīzes laikā cilvēkiem patīk iet uz kino un koncertiem. Galvenais, lai viņiem būtu feins garīgais noskaņojums un lai mums būtu spēja to sajūtu veicināt. Valters. Šis koncerts mums nav biznesa plāns. Tas netiek darīts ar nodomu: tagad uztaisīsim konci un sapelnīsim baigo naudu. Pilnīgi un galīgi nē. Galvenā doma ir mēģināt kaut cik uzlabot cilvēkiem sajūtu šajos laikos un Ziemassvētkus gaidot. Par naudas lietām mēs šobrīd nedomājam. Ieintriģējiet tos, kuri vēl nav izlēmuši — iet vai neiet uz koncertu? Kāpēc tomēr būtu vērts to apmeklēt? K. Šī būs viena no tām retajām iespējām dzirdēt mūsu jauno Noru Bumbieri jeb Paulu Ķieti, kura jau gandrīz gadu dzīvo ārzemēs. Uz Ziemassvētku koncertu viņa būs atpakaļ un dziedās ar mums. Tas jau vien ir tāds mūsu grupas bonusiņš. V. Koncertā piedalīsies viesi, kuri ir labi zināmi un tautā mīlēti cilvēki, — Igo un Mārtiņš Freimanis. Ar viņiem mums ir izveidojusies laba draudzība un sadarbība. Uzstāsies mūsu lietuviešu draugi — grupa 4Fun, ar kuriem esam ierakstījuši dziesmu, kas skanēja gan Latvijā, gan Lietuvā. K. Taču viesu mums nebūs vairāk kā dziesmu koncertā! Ir grupas, kurām viesu saraksts mēdz būt garāks nekā dziesmu saraksts. Mēs tomēr esam izvēlējušies pašus svarīgākos un tuvākos viesmāksliniekus — draugus. Nu kā tu vari iedomāties Putnu balles lielkoncertu bez Freimaņa, kurš ir sacerējis 98,5% Putnu balles dziesmu?Kārli, tev pašam tagad ir savs rokmūzikas projekts. Valters kā autors un izpildītājs startēs Eirovīzijas nacionālās atlases pusfinālā. Vai tas nozīmē Putnu balles galu? Vai 20.decembra koncerts ir jūsu atvadu balle? K. Es ceru, ka koncertā mums izdosies nevis paziņot, bet pieminēt to faktu, ka visforšāk ir koncertdarbību vai vispār lielas grupas darbību pārtraukt vai vismaz samazināt aktivitāti tajā brīdī, kamēr šo grupu vēl klausās, — pīķa stundā. Varbūt Putnu ballei tas pīķis bija pirms gada vai diviem, tomēr labāk pateikt visiem paldies, kamēr publika nāk uz lieliem koncertiem, nevis kaut kur pēdējos krogos, kur sēž seši ar pusi knapi dzīvi cilvēki un tu viņiem saki — nu, davai, mēs beidzam!.. Bet es domāju, ka nekāda liela beigšana Putnu ballei tā nebūs… V. Nē, nē, mēs neesam no tiem māksliniekiem, kuri taisa mārketinga trikus, sakot, šis ir pēdējais koncerts un jūs nekur vairs mūs nedzirdēsiet. Tas tā nav. Varbūt šajā brīdī šis būs pēdējais lielais koncerts, bet mums ir iesākti projekti nākamajam gadam. Arī Kaža, kurš brauc uz Franciju, lidos atpakaļ uz Latviju, lai piedalītos gan Latvijas Mūzikas kanāla Cīņas klubā, gan arī citos pasākumos. Jūs visi jau esat pieauguši cilvēki, neesat vairs nekādi mazie putniņi, taču tas bija Putnu balles šarms — mīļas dziesmiņas dzied tīņu vecuma puikas un meitenes. K. Tieši tā, un man liekas, tas ir tas pats Dzeguzītes fenomens: lai arī Dzeguzītei ir 40 gadu, tu nekad neesi redzējis, ka tajā ansamblī dziedātu pieaugušie cilvēki — tas ir foršs un kvalitatīvs bērnu kolektīvs. Neviens negrib redzēt 70 gadu vecu Britniju Spīrsu! Pat tagad neviens viņu vairs negrib redzēt. Tāpat ir arī ar Putnu balli. Tas bija foršs posms, un mēs no tā esam izauguši. Man negribētos spekulēt un braukāt ar koncertiem, dziedot tautā iemīļotas dziesmas. Skatītāji taču redz, ka mēs jau esam lieli un mūs pašus tas vairs īsti neinteresē.Ko darīsi Francijā? K. 8.janvārī braucu mācīties ekonomiku. Esmu izturējis konkursu apmaiņas programmā. Dzīvošu Puatjē pilsētā netālu no Parīzes. Pagaidām ir doma pavadīt tur pusgadu, bet tad jau redzēs — paskatīšos internetā, kāds jums šeit būs bezdarbs, kā būs iztukšots valsts budžets, pusgadu maksājot pabalstus visiem bezdarbniekiem, un tad izlemšu, vai vispār ir vērts braukt atpakaļ! Tu brauc prom, bet visi domāja, ka ar savu rokmūziku nometīsi no pjedestāla pašu Detlefu! K. Tas viss vēl ir priekšā, tāpēc arī aizsākām visu šo padarīšanu, izveidojām jaunu ansambli, lai cilvēki zinātu, ka nekas nav beidzies. Tas ir tikai pirmais akmens foršā, riktīgā celtnē. V. Nedrīkst tā teikt, bet Detlefs jau pats sevi ir nometis! Tur Kažam vairs nav ko mest! K. Detlefs tagad pa ārzemēm, ārzemju publikai… Latvijā jau tik un tā neviens neizkonkurēs duetu Sandra (pašmāju šlāgermūzikas zvaigznes — J.J.)! 2005.gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Kijevā ar hitu The War Is Not Over izcīnījāt piekto vietu. Kā jums šķiet, kāpēc ar katru gadu dziesmas, kas Latvijā tiek pieteiktas Eirovīzijas atlasei, kļūst arvien vājākas? V. Iepriekšējos gados šī tendence tiešām bija vērojama, bet šogad ir diezgan daudz spēcīgu dziesmu, kas piedalīsies nacionālās atlases pusfinālā, un jau janvārī cilvēki tās varēs dzirdēt. Piemēram, Intars Busulis ar Kārļa Lāča dziesmu. Interesanta dziesma ir Dacei Planārei ar Frīdi. Spēcīgu gabalu sacerējuši Tomass Kleins ar Guntaru Raču — dziesmu izpildīs Olga Rajecka, Ella un Aisha. Šogad, manuprāt, atkal ir uzlabojums kvalitātē. K. Eirovīzija nekad īsti nav bijusi dziesmu konkurss, lai arī oficiāli to tā sauc. Tāpēc nevajag apvainoties vai apsmiet tos cilvēkus, kuri raksta it kā lētas dziesmas, jo tieši tādas tur iederas. Nevar apvainoties arī uz cilvēkiem, kuri raksta šlāgermūziku — tas ir viņu darbs. Lai cik tās dziesmas arī būtu labas šogad vai nākamgad, vajadzēs vismaz desmit gadus, lai pārvarētu stereotipu, ka Eirovīzija ir kaut kas lēts un smieklīgs. Vienalga, kādas dziesmas tur skan un kādas grupas piedalās, cilvēki ir pārliecināti: Eirovīzija ir muļķības! Šim konkursam ir vairāk nekā 50 gadu, sākumā tur vispār bigbends spēlēja — visas dziesmas tika atskaņotas dzīvajā pavadījumā. Tā bija pavisam cita kvalitāte. V. Eirovīzijas rīkotāja Eiropas Raidorganizāciju savienība (EBU) strādā, lai uzlabotu konkursa kvalitāti. Šogad lielās Eirovīzijas uzvarētāju noteiks ne tikai skatītāju, bet arī žūrijas balsojums. Tādējādi tiks samazināts Balkānu reģiona un kaimiņvalstu sindroms, kas pēdējos gados bijis vienkārši fenomenāls. K. Bet tad Latvijai ies vēl sliktāk! Jo Latvijai tika izrādīts tāds pats atbalsts kā Balkāniem — par mums balsoja lietuvieši, igauņi, krievi, baltkrievi, ukraiņi un tā tālāk. Balkānu reģionā varbūt ir par vienu valsti vairāk. Katrai valstij ir pieci seši kaimiņi vai labvēļi, kuri tai atdod lielāko punktu skaitu. Vai paši jau sajūtat, ka valstī iestājušies grūti laiki? K. Iepriekšējos gados neesmu pārmērīgi uzdzīvojis. Tāpēc arī grūtības, kas ir patlaban, man neliekas bīstamas. Kaut gan lielākās grūtības būs vēl priekšā, bet anyway… V. Redzi, mēs neesam paņēmuši dzīvokļus uz kredīta, mums nav mašīnas uz kredīta — nav nekā tāda, par ko būtu jādomā, ka tagad ir jāatdod nauda. Es dzīvoju no tā, ko nopelnu, un to arī tērēju godprātīgi savām vajadzībām. Man nav nekādu parādu.Vai nākas no kaut kā atteikties, lai ietaupītu līdzekļus? K. Vienīgais, par ko man ir bažas, ir tas, ka no aiznākamā gada plānots ieviest jaunu nodokli, kas saistīts ar akcijām un aktivitātēm biržā. Tas būs sāpīgāk, jo es ar to it kā nodarbojos. Bet pagaidām problēmu man nav — benzīns ir lētāks, par dzīvokli maksāsim tomēr lētāk, vismaz par siltumu.Esi iegādājies vērtspapīrus? K. Jā, man ir gan akcijas Eiropas vērtspapīru tirgos, gan arī aktīvi valūtas biržās. Vai koncertu jums ir mazāk nekā senāk? K. Visi mūziķi, ar kuriem esam runājuši, saka — viss ir švaki! Putnu ballei novembrī bija 16 koncertu. Decembrī arī ir 15 vai 16. Tas varbūt nav tik daudz kā īgliem (grupa Eagles. — J.J.), bet liela daļa ir korporatīvie pasākumi, kuros uzstājamies, kaut gan šogad to vairs nav tik daudz kā senāk — uzņēmumiem ir taupības režīms.Kas notiek ar jūsu honorāriem — tie ir samazinājušies? K. Nostrādā dempings! Tāpēc mums joprojām arī ir tik daudz koncertu! V. Mēs neesam cēluši cenas jau pusotru gadu. Citi mūziķi, kuriem bija daudz koncertu, savus honorārus visu laiku paaugstināja, bet mēs esam palikuši pie savas cenas — tā arī sanāk, ka, iespējams, patlaban esam lētāki par pārējiem. Pagājušajā nedēļas nogalē nospēlējām deviņus koncertus trijās dienās! K. Pat Dzeguzītes laikos nekā tāda nav bijis!