Nezinu, kā pie viņiem tur, pūstošā kapitālisma galvenajā lunaparkā Amerikā ar tā saulainajām Maiami un Floridas pludmalēm, kurās pulcējas miljoniem iedegušu un seksīgi trulu miesu, līdzīgi filmas galveno varoņu piecotnei (četras kuplu formu daiļavas ar bikini uniformu plus "baltais mēsls" jeb dragdīleris ar metāla zobu uzmavām), bet neatkarīgā kinematogrāfa enfant terrible Harmonija Korina (40) spridzinoši nekaunīgā filma Neprātīgās brīvdienas (Spring Breakers) šaipus Atlantijas okeānam, caurumā, ko dēvē par Austrumeiropu, iegūst papildu jēdzienisko dimensiju.
Tukšās brīvdienas
Nav runas par to, cik "kruti" un vienlaikus nožēlojami tukši pavada brīvdienas minētā sociālā slāņa jeb nekādu sociālo pienākumu neapgrūtinātā jaunatnes daļiņa, kas pie prāvas kabatas naudas tikusi, ar ūdenspistolei līdzīgu priekšmetu aplaupot lielceļa ieskrietuvi. Filmā tiek uzsvērts asociālu darbību īpatsvars jaunatnes vidū bez jelkāda morāla izvērtējuma no autoru puses – un tā, protams, ir režisoru Harmonija Korina, Lerija Klārka un citu 90. gados startējušo "jauno dusmīgo", tagad – četrdesmit- un piecdesmitgadīgo sociālo aktīvistu kinomākslas pozīcija.
Neapspriežama būtu arī vēlēšanās Korina jaunāko filmu pielīdzināt klasikas – Olivera Stouna filmas Natural Born Killers jeb Dzimuši slepkavas (1994) – mūsdienu versijai, kuras scenāriju sarakstījis neviens cits kā 90. gadu sensācija Kventins Tarantīno – fizioloģiskas nežēlības stilizētājs līdz jautras kinoatrakcijas līmenim. Jāatzīst, vizuālajā ziņā Neprātīgās brīvdienas ar savu "sintētiski" košo krāsu gammu, vides un atribūtikas akcentēto miesisko juteklismu, nenormatīvo leksiku biezā slānī (bitches un beaches – slampas un pludmales – ir teju dzejisks filmas konstantais refrēns) un izaicinošo montāžas draivu, kā arī neslēpto agresiju, iedarbojoties uz skatītāju nervu receptoriem, ne par matu neatpaliek no Tarantīno jaunības tracinošā kriminālšedevra Reservoir Dogs/Trakie suņi, filmas, kura bija prasta, bet iedarbīga kā zābaka spēriens... Neprātīgo brīvdienu efekts ir, hm, tikai drusciņ maigāks.
Teju Tarantīno
Tas tāpēc, ka Korina filmas stāsts arī nav tik "izsmalcināti perverss", kādus prot virpināt Tarantīno (ne velti puisim divi Oskari – par scenārijiem, nevis filmām). Nekādus dramaturģiskus smalkumus neatradīsit šajā bēdīgajā anekdotē par četrām studentēm, kas aplaupa kafetēriju, sapinas ar vietējo narkodīleri (nesenais burvis no Oza zemes Džeimss Franko kārtējo reizi lieliski mimikrējis asociāla mērgļa tēlā, kuru naktī sastopot uz ielas ikvienam bikses būtu slapjas, kaut gan pēc būtības viņš ir tikai neizdevies baltais reperis – frīks), un neprātīgās brīvdienas pārvēršas par kriminālajām brīvdienām, kurās vismaz trīs "bičes" (kuces) tik labi iejūtas lomā, ka tirpas skrien – nu jau viņu daiļajam princim un briesmīgajam vilkam vienlaikus – Džeimsa Franko tēlotajam personāžam ar iesauku Eliens (Svešplanētietis). Interesanti, ka Harmonija Korina iepriekšējo filmu, eksperimentālu darbu, sauca Miskastes drāzēji (Trash Humpers) un tā demonstrēja cilvēka un attēla dekonstrukcijas iespējas. Neprātīgajās brīvdienās ekrāna attēls atgūst miesiskumu – no tā burtiski sulo vitāla nekautrība, sviedri, nauda (zagta), asinis un sekss. Tas viss, kas pārāk daudziem asociējas ar jēdzienu "lūk, tā ir īstā dzīve". Tas nekas, ka Neprātīgo brīvdienu vizuālā rinda pārlieku atgādina talantīgā franču kinoekstrēmista Gaspāra Noē filmu sirreālos vizuālos kodus (sk. kaut vai ģeniālo Enter the Void/Ieeja tukšumā), – tagad jau katrs zog, kas nav piesiets. Korina filmā atradīsit atsauces pat uz porno "klasiku" – piemēram, "slaveno" College Rules, kas pieklājīgākā variantā tiek "citēta" jau pašā sākumā.
Piesmejot Disneju
Bet ir kāda nianse – meitenes (paradokss, bet jaunās aktrises ir Disneja bērnu studijā "radītas" zvaigznītes – Selena Gomesa, Vanesa Hadžinsa, Ešlija Bensone –, arī Harmonija Korina sieva Reičela Korina karjeru sāka Disney paviljonos) savus kriminālos nedarbus pastrādā, maskējušās ar slēpošanas formastērpam piederīgu aksesuāru – balaklavu jeb cepuri zeķi dzīvespriecīgās krāsās, kuru var pārvērst ērtā sejslēpnī, vajag tikai izgriezt acu rajonā caurumus. Līdz ar to var uzskatīt, ka Neprātīgo brīvdienu formīgās meičas ir nu jau pasaules slavu ieguvušās krievu pankgrupas Pussy Riot līdzinieces. Tikai pareizticīgo baznīcas vietā ir cits interjers – Floridas pludmales (filmā asprātīgi nodēvētas par Redneck Riviera – bandītu Rivjēra), baseini, peldkostīmi, stroķi, kokteiļi varavīksnes krāsās, reāls reperis Gucci Mane, kurš spēlē pats sevi, un marihuāna, daudz, daudz marihuānas. Lai, kā smejies, prāts skaidrāks, ja tāds šiem jauniešiem vispār ir.
Ak jā, Korina filma piedalījās pērnā Venēcijas filmu festivāla konkursā; interesantākie teksti ap un par Spring Breakers atrodami šeit – http://www.vice.com/spring-breakers/meet-the-atl-twinspart-1.
Neprātīgās brīvdienas
ASV. Režisors H. Korins
Lomās Dž. Franko, S. Gomesa, V. Hadžinsa, E. Bensone, R. Korina