Grāmatā Mēsls (filma gan saucas Zaņķis/Filth, bet par "zaņķi" tomēr nesauc cilvēku – cinisku pretekli policistu) darbojas un runā tārps. Cērme, kas rakstniekam Ērvinam Velšam ir Edinburgas policista Brūsa Robertsona alter ego jeb iekšējā balss. Cērmes apziņas plūsma ir tas latviešu politiķu aprindās folklorizētais "skaistums, kas nāk no iekšām", šoreiz burtiskā formā.
Likuma sargs Robertsons pats ir sabiedrībai bīstams sociopāts, alkoholiķis, narkomāns, slēpts transvestīts un sadomazohistisku rotaļu cienītājs seksā. Mēsls. Ciniķis, par kuriem jāpabrīnās – kā tādus zeme nēsā? Viņš ņirgājas ne tikai par Edinburgas noziedznieku vardarbības upuriem, kurus viņam, kaut formāli darba pienākumus pildot, vajadzētu aizstāvēt, Robertsons regulāri apņirdz pat savus kolēģus – provocē naidu, publiski apsmej jaunu kolēģi geju, māca korumpēties, lai priekšniecība nemana, stučīt, uzpirkt lieciniekus un tā tālāk. Pilns nelieša komplekts. Līdz kādā brīdī Brūss apkārtējo pasauli sāk uztvert kā izgāztuvi, kur vien skaties – vieni cūku purni. Jo rūdītais narkomāns Robertsons atrodas puskomatozā saldēta dārzeņa stāvoklī, delīrijā.
Jaunajam un, kā izrādās, pēc vella talantīgajam britu aktierim Džeimsam Makevojam nevajag nekādu iekšējo balsi cērmes veidolā – viņš pats spēj būt gan pusi prāta izkūkojis policists, gan pats – cērme. Krieviem ir labs vārdiņš musor – lūk, tas precīzi atbilst gan Ērvina Velša grāmatas Filth nosaukumam, jo vienlīdz ir gan atkritumi, gan policistu izsmiekla formas palama. Taču permanentais delīrijs traucē Brūsam īstenot sapni – amata paaugstinājumu policijā, jo varbūt tad pie Brūsa atgriezīsies sieva? Cēlais mērķis savukārt liek Brūsam darīt visas tās riebeklības ar darba biedriem, un ļaunuma lavīna sāk velties…
Brīžam liekas, ka britu režisora Džona Bērda dikti saslavētā filma Zaņķis/Mēsls iesprūdusi kaut kur pa vidu starp leģendāro Denija Boila Vilcienvakti/Trainspotting, kas acumirklī britu aktierspēles slavas saulītē izcēla jauniņo Jūenu Makgregoru (un vēl virkni talantīgu džeku), un Stenlija Kubrika ne mazāk slaveno Mehānisko apelsīnu, kurā savu svarīgāko lomu – neirotisku autistu sociopātu un slepkavnieku – tēloja ģeniālais Malkolms Makdauels (Bērda filmā asprātīgi ieņirdz arī par Kubriku). Kaut arī pats rakstnieks mierīgi izturas pret faktu, ka viņa romānus, kuri pasaulē izpelnījušies šokējošu kulta daiļdarbu slavu, arvien vairāk ekranizē ("Ja sanāk laba filma, man ir prieks, jo tā taču mana grāmata, kas uz ekrāna, ja nesanāk filma – režisors izcūkājis labu literatūru, ļoti žēl"), Velšs sapņo, ka labprāt vēlētos, lai Denijs Boils vai tāds kinoekstrēmists kā Verners Hercogs uzņemtu filmu pēc, viņaprāt, viņa labākā darba – romāna Stārķa marabu murgi ar Maiklu Fasbenderu vai Tomasu Hārdiju galvenajā lomā.
Rakstnieks aktīvi iestājās par Džeimsa Makevoja izvēli Brūsa tēlam, jo uzskata aktieri par "seksīgu un agresīvu talantu, līdz šim tikai puņķainu romantiķu lomās izmantotu". "Daudzas manas grāmatas cilvēkiem ļāvušas saprast, ka viņu atkarība no narkotikām patiesībā slēpjas rakstura vājumā, vajag tikai atklāt, kur šis līdzsvara zaudēšanas punkts ir. Parasti narkomānija ir nerealizētas seksualitātes sekas," uzsver Ērvins Velšs. Tātad arī Zaņķis/ Mēsls ir apspiestas seksualitātes iekšskats. Nav paredzēts maziem bērniem, cilvēkiem ar nenobriedušu psihi un uz korupciju orientētiem likuma kalpiem. Un visiem, kam patīk elst – fui, cik tā dzīve draņķīga.
Zaņķis/Filth ****
Krimināldrāma. 2013. Lielbritānija
Režisors Džons Bērds Lomās Džeimss Makevojs, Imodžena Pūtsa, Džeimijs Bells u. c.