Viena ar talantīgu aktieru izspēlētas biogrāfiju un precīzas laikmeta restaurēšanas starpniecību vēsta par Francijas nacionālā lepnuma, joprojām ietekmīga augstās modes un statusa zīmola YSL radītāju (latviski, saprotams, aiz šīs abreviatūras stāv leģendārais modes dizainers Īvs Senlorāns). Otra, melnbaltā dokumentālā filma Aroused, kas pikanti latviskota kā Labāko pornomodeļu atzīšanās, ir sešpadsmit šī Amerikas šovbiznesa daiļā dzimuma pārstāvju intervijas, ko formāli ierāmē eleganta modes fotosesija ar reālām pornoaktrisēm kā šikas dāmu apakšveļas vēstniecēm. Abas šīs filmas var dēvēt par īsteniem mūsdienīgas vizuālās mākslas projektiem.
Francijā janvāra pirmajā nedēļā kinoteātros startējusī spēlfilma Īvs Senlorāns jau paspējusi kļūt par nacionālo hitu, kaut gan Eiropas pirmizrādē Berlīnes kinofestivālā aktiera un režisora Džalila Lespēra filma nebūt neizpelnījās diža mākslas darba statusu, lai arī nenoliedzams ir fakts, ka Senlorāna lomā pārsteidzoši spoži debitēja jaunais aktieris Pjērs Ninē. Kritiķu skepsē vainīgs izrādījās apstāklis, ka filmu par Senlorānu sponsorējis Pjēra Beržē vadītais fonds – tas pats, kurš tagad ir atbildīgs par veiksmīgu miljardus vērtā zīmola YSL turpināšanos arī pēc meistara nāves. Pjērs Beržē reiz, 1958. gadā, bija tas investors, kurš ieguldīja milzu naudu, lai 21 gadu vecais zaļknābis Senlorāns turpinātu to franču augstās modes tradīciju, kas aizsākās Kristiāna Diora modes namā, kur kādā saviesīgā rautā jaunais parīzietis satika Pjēru Beržē.
Tieši tā – filmas patrons ir tas pats ar briljantu biznesa ožu apdāvinātais Pjērs Beržē, kurš nu jau kā lepns sirmgalvis (viņam ir 83 gadi) vada Pierre Bergé&Yves Saint Laurent Foundation un rūpīgi sekoja, lai filmas scenārijā "nebūtu ne lāsītes nepatiesības" par viņa un Senlorāna attiecībām. Saprotams, ar attiecībām te domātas gan divu radošā ziņā spēcīgu biznesa impērijas pārstāvju attiecības, gan to skandalozi romantiskā odere – Pjērs un Īvs mīlēja viens otru, bija greizsirdības scēnas un uzticības laušana teju pusgadsimta ilgumā. Tā ka var droši teikt – šī ir ģimenes autorizēta un akceptēta biogrāfiska filma par modes ģēnija YSL jaunību. "Esmu sasniedzis visu, par ko reiz sapņoju. Zemes dzīvē nožēloju tikai vienu – ka džinsa bikses neizgudroju es," teicis Senlorāns, kura lielākais apģērbu dizainera izaicinājums bija ieviest sieviešu modē vīriešu modes aksesuārus, kas viņam izdevās kā nevienam visā XX gadsimtā, – Senlorānam sievietes var būt pateicīgas, ka viņām tagad pieder tiesības nesāt ādas žaketes, zābakus virs ceļgaliem un smokingu. Īvs Senlorāns arī bija pirmais, kurš atļāvās, ka augsto modi demonstrē melnādainas modeles.
Filma ir pedantiski precīzs fashion story par kautrīgu jaunieti no Alžīrijas, kurš pārsteidza pasauli, turklāt par Senlorāna tērpu autentiskumu varat nešaubīties, jo Pjērs Beržē gādāja, lai ikkatra modes detaļa no filmas nemelotu vai nepārspīlētu. Viņš filmēšanas grupai uzticējās, izsniegdams Īva Senlorāna vēsturisko, īsto ateljē un dzīvojamo telpu atslēgas gan dizainera mājās Parīzē, gan vasaras rezidencē Marokā, kur, būdams slims ar smadzeņu audzēju, Senlorāns pavadīja mūža pēdējos gadus. "Nu un ka filma ir pārāk sentimentāla un liriska? Es sapratu, ka varu uzticēties šī jaunā režisora jutekliskajai pasaules un cilvēku izjūtai, viņa entuziasmam un radošajai vīzijai par Senlorānu, kuru Džalils Lespērs izstāstīja, reiz atnācis ciemos. Es sapratu, ka varu dot Džalilam pat mūsu mājas atslēgas Marrākešā, blakus muzejam," kinodarbu komentē Pjērs Beržē.
Uz šī fona dokumentālā filma par sešpadsmit amerikāņu seksa industrijas veiksmīgākajām pārstāvēm izskatās kā pārgarnēta torte, eleganta pēc skata, salkana pēc garšas, – vien ar to atšķirību, ka izpētes projekta vadītāja Debora Andersone ir pasaulē atzīta fotomāksliniece (sīkāk – www.deborahanderson.com), kura neierastos fototēlos un grāmatās albumos iemūžinājusi Džūdu Lovu, Džordžu Klūniju, Tildu Svintoni… Drusku jābrīnās, vai tiešām, gatavojoties kailmodeļu un pārlieku dārgas un šikas apakšveļas fotokinoreklāmai savā filmā, Andersone uz vārda tic šo sešpadsmit veiksmīgo "seksa verdzeņu" stāstiem par sevi kā neatkarīgām, lietišķām biznesa sievietēm, kuras prot nodalīt patīkamu darbu no pārējās dzīves? Skatoties filmu, nepamet sajūta, ka pornoaktrises tēlo. Tieši tā – vairāk tēlo savu dzīvi, nevis darbu seksa druvā. Taču interesanti ir abi piegājieni – gan detaļās precīzā spēle par Senlorāna ģēniju, gan filma par pornogrāfiskās mākslas strādniecēm. Jautājums tikai – kura filma jums šķitīs reālāka.
Īvs Senlorāns/Yves Saint Laurent ***
Biogrāfiska drāma. Francija. 2014.
Režisors Džalils Lespērs
Labāko pornomodeļu atzīšanās/Aroused ***
Dokumentāla filma. ASV. 2013.
Režisore Debora Andersone 888