Grāmatas Ledlauzis recenzija. Kurš sita pirmais?

Pat paziņojums skanēja: na nas VEROLOMNA napala. Tas nozīmē laužot uzticības un draudzības līgumu.

Karadarbību 1939, gada septembrī Vācija un CCCP uzsāka sinhroni. Saskaņā ar iepriekš parakstītu līgumu, abas valstis no divām pusēm iebruka Polijā un to sadalīja. Turpinot dalību karā CCCP uzbruka Somijai un anektēja daļu tās teritorijas, Hitlera Vācija savukārt iebruka Dānijā un Norvģijā. Tālāk vācu armija sagrābj Beļģiju, Holandi un Franciju, bet CCCP ieved karaspēku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, un zem stobriem organizē bezalternatīvas "vēlēšanas", rezultātā pievienojot sev to teritorijas. Laikā, kad Vācija pabeidz Francijas okupāciju, CCCP ieved savu armiju Rumānijā, un pievieno sev Besarābiju un Bukovinu.

II pasaules kara vēstures pētniekiem noderīgs darbs. Ceru ka tiesājot starptautiskā tiesā rašistu noziegumus, ņems vērā arī II pk izcelšanās analīzi. PSRS ir tāda pati noziedzniece valsts kā nacistiskā Vācija.

Un kur grāmatu var nopirkt? Nesen biju grāmatu bodē, kas pie Operas- tur bija viss, izņemot šo! Vai tikai koloradņiki to bodi nekontrolē? A?

Žēl, ka Latvijā nav neviena drosmīga rakstnieka, kurš zurakstītu Ledlauža Latvijas variantu. Te viss tas ir daudz acīmerdzamāks. Ljas laikraksti. Jau 1939.g. parādījās raksti, kuri part kartēja, ka PSRS armija pāriet kara stāvoklī un deva skaitļus - kādi spēki ir sakoncentre'ti pie Baltijas robežām. 1941 pirmajos Tēvijas numuros parādījās ziņa, ka Lietuvā ir sagrābti dokumenti ar iebrukuma plānu Asutrumprūsijā. Būtu jāpe'ta, kāpēc vācu vadība acīmredzamo aizstāja r citu teoriju, ka bauriem nav vēsturē jāmaisās un nekas nav jāzina. 1941 sākās Baltijas piedzīšana ar armiju. Igaunijas salas, kuras nevar ne aizstāvēt, ne evakuēt, bet ir tālu uzrietumiem izvirzīts placdarms. Karam sākoties vācieši iznīcināja floti un milzīgais armijas grupējums palika zu salām, kur bezjēdzīgi gāja bojā. Par Liepājas grupējumu Psrs laikā vaēja atrast visdažādākos skaitļus, bet tur bija daudz. Vačieši nogrieza Liepāju un tur palikšais armijas grupējums 'bija bezje'dzīgs un cīņas nespējīgs. Liepājai enbija nekādu aizsardzības būvju no austrumiem, bet osati uzbrukt vācieši nemēģināja. Sadzītie strādnieki rakt tranšejas aju bija apr vēlu. Paši krievi nesaprata, kas notiek. Viena daļa zilauzās un samuka mežos. Pēc tam staigājuši pa sētām un prasījuši, kur ir Berlīne. Viņi domāja, ka Sarkanarmija jau ir tur, tāpēc nav Kurzemē. Baltijā savestie simti tūkstoši pie normālas aizsardz''ibas būtu jau 194 varējuši mierīgi apturēt vācu armiju. Liepājas tūkstoši bija izlases jūras kājnieki, kuri skaitījās eites uzbrukuma karaspēks. Tos nome'tāja ar cepurēm. Vāciešiem bija desmit reiz vairāk, bet tas ir no Melnās jūras līdz Murmanskai un vācieši bija sliktāk apbruņoti. Tā vietā Baltijas grupējums bija pilnīgi demoralizēts un vāciešiem neko nespēja izdarīt. Ja kur bija pretošanaš, tad pašu baltiešu komunisti. Tās atnku masas, kuras redzējām 1940.g., palika uz Baltijas ceļiem tā arī nespējušas ko darīt. Tanki bezjēdzīgi braukāja, bet vācu zilūkošana precīzi noteica degvielas noliktavas un tās sabombardēja. Milzīgā tanku masa ātri nobrauca degvielu un tad atrada, ka tanks uz ceļa bez degvielas ir pilnīgi nevarīgs. Tas ast notika ar tūkstoīem lidmašīnu lidlaukos. Tās apt nespēja aizbēgt, jo nebija degvielas.