Vai var būt vēl piepildītāka jubileja? Pētera Vaska 70 gadu jubilejas autorkoncerts notika viņa dzimšanas dienā, 16. aprīlī, – Rīgas Domā viņa mūzikas pasaulē uz viena viļņa diriģentu Sigvarda Kļavas un Normunda Šnē vadībā dzīvoja Latvijas Radio koris un orķestris Sinfonietta Rīga, solists bija vijolnieks Sandis Šteinbergs. Turklāt programmā bija arī jaundarbs – Latvijas mūziķiem komponētais Da pacem, Domine –, kas šajā vakarā piedzīvoja pasaules pirmatskaņojumu. Šis vakars bija īsta autorprogramma, jo tās muzikālā satura izvēle bija paša jubilāra ziņā.
Dziļi skarošs skaistums
Pēteris Vasks, baptistu mācītāja dēls un dziļi ticīgs cilvēks, koncerta programmu ar nolūku veidojis kā dievkalpojumu, kurā gan lūdz, gan slavina Dieva radīto pasauli un arī neslēpj satraukumu par to, ko mēs, cilvēki, ar to darām, paši to tuvinot iznīcībai. "Šī ir lūgšana par mūsu trako pasauli. Ko citu var darīt šai neizprotamajā laikā kā vien cerēt, ka cilvēkos tā vairos ticību, mīlestību un iekšējo spēku," sagaidot jubileju, izteicies komponists. Tomēr Pētera Vaska lūgšana – sākot ar koncerta sākumā izskanējušo tēvreizi Pater Noster un beidzot ar krietni spriegāk, dramatiskāk iekrāsoto jaundarbu Da pacem, Domine (Dodi mieru, Kungs!) – nav bezpalīdzīga, pasīva vai depresīva vaidēšanas meditācija. Tajā jūt pārliecību un iekšēju garīgo spēku, tā sniedz ne tikai mierinājumu, bet arī uzmundrinājumu. Viņa lūgšana mūzikā nav remdena vai liekulīga. Tas nav atsvešināts rituāls, distancēta stikla pērlīšu spēle.
Lūgšana Vaska mūzikā ir aktīva, patiesa, koncentrēta, uzrunājoša, atmodinoša. Arī tad, kad tā ir bez vārdiem, – instrumentālās mūzikas opusos. Tāpēc pat tādās zemēs, kur cilvēki ir pieradināti pie pavisam citādas (intelektuālākas, novatoriskas, izaicinoši eksperimentālas) laikmetīgās mūzikas skaņu valodas, Pētera Vaska "vecmodīgā" mūzika klausītājus saviļņo līdz asarām. Tā sniedz katarsi, garīgu un emocionālu attīrīšanos, kas tagad mākslā ir retums. Tas ir sāpīgs un dziļi skarošs skaistums.
Pārsteigums nav vajadzīgs
Arī mani, līdzīgi kā daudzus citus, kuri jau gadiem seko līdzi Pētera Vaska jaunradei, komponista filosofija un skaņu valoda vairs nepārsteidz. Gluži tāpat kā nemainīgi bordo nokrāsas džemperītis, kādu komponists valkā, kopš viņu atceros. Taču nekādi pārsteigumi nav vajadzīgi. Viņa mūzikas vērtība ir viengabalainībā un cilvēciskumā. Tā ir harmonizējoša un apskaidrojoša. Tajā valda smeldzīga dievišķās pasaules trauslā un vienlaikus spēkpilnā skaistuma atklāsme. Tāpēc dziedājums – it īpaši stīgu instrumentu dziedājums! – ir viens no Vaska saviļņojošās mūzikas pamatiem. To koncertā apliecināja stīgu orķestrim radītie sacerējumi Musica Serena un Musica Appasionata.
Viens no īpašajiem brīžiem bija Sanda Šteinberga vijoles solo meditācijā Vientuļais eņģelis (vijolei un stīgu orķestrim), kas tik apskaidrojoši sāpīgi un izjusti, neaizsargāta trausluma intonācijā mums atgādināja, ka Dievs ir mīlestība. Atšķirībā no Gidona Krēmera vijoles augsto skaņu gaisīgā lidojuma Pētera Vaska opusu interpretācijā Sanda Šteinberga lasījums ir skaudrāks, ne tik estetizēts, pavisam citāds.
Putni klusumā
Pētera Vaska mūzikai piemīt nesatricināma pārliecība un tas dzīvīgums, kuru varam vērot Latvijas dabā. Ne velti putnu balsis, kuras Latvijas Radio kora balsu skanējumā bija dzirdamas arī jubilejas koncertā – tautas likteņskaņdarba Mūsu māšu vārdi izskaņā –, ir viena no ļoti būtiskām Vaska mūzikas semantiskajām zīmēm. Tie nav Olivjē Mesiāna transcendentālā, kosmiskā garīguma, bet komponista dzimtās Latvijas putni.
Trešais ļoti svarīgais Vaska mākslinieciskās domāšanas stūrakmens ir spēja ieklausīties klusumā, pauzēs, klusinātā dinamikā un tas, ka viņa mūzika pašā būtībā ir sludināšana bez liekvārdības. Tāpēc The Fruit of Silence (Klusuma auglis) tik rāmi, jēgpilni mūzikā atbalso lakoniskās prozas sentencēs paustās Mātes Terēzes atziņas. Savukārt Musica Serena orķestra Sinfonietta Rīga izpildījumā plūda kā rudenīga, smeldzīga ziemeļu dabas un mūža novakares pārdomu glezna.
Vasks ir komponists, kurš spēj siltā, cilvēciskā mērogā runāt par fundamentālo, par vērtībām. "Cik vēl man atlicis, es gribētu rakstīt lūgšanas un lūgt par mums visiem skaņu valodā," saka jubilārs. Koncerta radītā harmonizējošā pēcgarša nepāriet. Ne visiem pietika vietu pārpildītajā Doma baznīcā. Žēl, ka Latvijas Televīzija, knapinoties līdzekļu trūkumā, neierakstīja šo ļoti īpašo notikumu. Toties komponista dzīvesbiedrei kinodokumentālistei Dzintrai Gekai ir izdevusies pēdējā brīdī sarīkotā akcija Filmējam Pētera Vaska koncertu. To Rīgas Domā brīvprātīgā kārtā filmēja deviņi operatori, safilmēto materiālu apkopos režisors Armands Zvirbulis, un tad – citējot Dzintru Geku – tas būs tautas īpašums, pieejams visiem.
Piektdien, 22. aprīlī, Rīgas Domā notiks vēl viens Pētera Vaska jubilejas koncerts Lūgšana Latvija. Tajā diriģenta Māra Sirmā vadībā muzicēs Valsts akadēmiskais koris Latvija, ērģelnieki Kristīne Adamaite un Tālivaldis Deksnis, kā arī čellists Ēriks Kiršfelds. Arī šajā programmā dzirdēsim korim un ērģelēm rakstīta opusa pirmatskaņojumu.