Savukārt D.Gaismiņa norāda, ka līdzīgas problēmas rodas ik gadu - kāds nejūtas pietiekami novērtēts. Viņa uzsver - "neviens valsts teātris no šīs skates netiek izslēgts un tiek izskatīti arī neatkarīgo teātru piedāvājumi".
Teātris norādījis, ka konkursa žūrija jau kuro gadu šā teātra izrādes neiekļauj noteikti izvērtējamo un kritiķiem skatāmo skaitā. «Vismaz tieši ar šo mēs varam izskaidrot faktu, ka no tiem teātra kritiķiem, kas apmeklē mūsu teātra izrādes, paši retākie viesi ir Spēlmaņu nakts žūrijas pārstāvji,» teikts vēstulē.
Rīgas Krievu teātris arī uzskaitījis kritiķus, kuri apmeklējuši tā izrādes: jaunās 2008./2009.gada sezonas izrādes redzējuši tikai trīs – Līga Ulberte sešas no septiņām, Undīne Adamaite – trīs un Anna Eižvertiņa – vienu izrādi.
Savukārt žūrijas priekšsēdētājs kritiķis Normunds Naumanis un Maija Svarinska nav redzējuši nevienu no Krievu teātra izrādēm.
Teātris ir neizpratnē par to. Viņuprāt, rodas iespaids, ka, paziņojot par teātra radīto uzvedumu neiekļaušanu Spēlmaņu nakts nominantu skaitā, jau iepriekš tiek radīts negatīvs iespaids par teātra spēju radīt pilnvērtīgus mākslas darbus.
Teātris arī atzīst, ka patlaban, kamēr notiek ēkas renovācija Vecrīgā, trupai nākas spēlēt piecās vietās dažādos Rīgas rajonos, kas apgrūtina ne tikai izrāžu iestudēšanu, bet arī to apmeklējumu. «Tomēr žūrijas locekļi pilda apmaksātu darbu, lai noskatītos konkursa izrādes, tāpēc ir grūti iedomāties, ka līdz Valmierai nokļūt ir vieglāk, nekā līdz VEF kultūras namam – pašai attālākai vietai no centra,» teikts vēstulē.
Ja Spēlmaņu nakts organizatori uzskata Rīgas Krievu teātri par «svešu parādību» šajā konkursā, kam nav kultūras vērtības, teātris prasa, lai to oficiāli izslēdz no Spēlmaņu nakts konkursa skates dalībnieku skaita.
Žūrijas priekšsēdētājs N.Naumanis norāda - «tas, ka šoreiz Krievu teātris nav Spēlmaņu nakts Skatuves naglai nominēto sarakstā, ir teātra «produkta» kvalitātes, nevis kritiķu problēma.» Viņu arī pārsteidz Krievu teātra anonīmās sūdzības demagoģiskais tonis ar nepārprotamu politisku zemtekstu: «mēs» (Krievu teātris) Latvijā uzturam kultūru dialogu, vaiga sviedros pūloties krīzes apstākļos, bet «viņi» (latviešu kritiķi) mūs ignorē, jo «esam svešķermenis».
Turklāt, norāda N.Naumanis, «ņemot vērā objektīvās grūtības teātru repertuāra plānošanā, mēs ne velti esam rezervējuši tiesības atsevišķas izrādes un potenciālos nominantus nosaukt līdz 20.oktobrim. Spēlmaņu nakts žūrija tiešām grib atzīmēt – kaut ar nomināciju – visu vērtīgo, kas sezonā tapis».
Spēlmaņu nakts laureāti tiks paziņoti svinīgā ceremonijā 23.novembrī Dailes teātrī.
Normunda Naumaņa viedoklis
Neraugoties pat uz to, ka sezonas laikā Latvijas dažādie teātri sagatavojuši rekordskaitu - 97 - jaunas izrādes, LTDS rīkotās Spēlmaņu nakts žūrija savu iespēju robežās centās iepazīties ar visiem jauniestudējumiem. Atzīstam, ka žūrijai šogad bijušas problēmas – gan objektīvas, gan subjektīvas - ar sezonas laikā tapušo pilnīgi visu pirmizrāžu apmeklēšanu trijos teātros – Liepājā, Daugavpilī un Krievu teātrī (piemēram, Daugavpils un Liepājas teātrim vairākkārt laicīgi lūdzām noorganizēt iespēju žūrijai noskatīties vismaz divus jauniestudējumus vienā brauciena reizē, jo, atzīsiet, ir nedaudz amizanti, ja pieciem pamatdarbos nodarbinātiem cilvēkiem četras stundas jāmēro ceļš, lai «novērtētu» nepilnas pusotras stundas garu izrādi). Un vienīgi Daugavpils teātris atsaucās mūsu lūgumam, par ko tiem paldies.
Taču, jau iepriekš paredzot, ka visi pieci žūrijā strādājošie nebūs redzējuši pilnīgi visas izrādes (paredzams, ka nākamajām žūrijām klāsies vēl grūtāk, jo krīzes laikos teātri centīsies sagatavot iespējami daudz izmaksu ziņā lētu izrāžu), žūrijas kā kolektīvas, nevis vienpersoniskas lemšanas darbā paļāvāmies uz citu kolēģu profesionālu vērtējumu/rekomendāciju - vai no konkrētās izrādes ir kāds apspriešanas cienīgs pretendents uz Spēlmaņu nakts balvu (turklāt nosacījums bija – lai vērtējumu sniegtu divi eksperti)? Tā ir pasaulē pieņemta prakse – uzticēties žūrijā strādājošajiem arī kā rekomendāciju sniedzējiem. Jo kā tad varētu sadalīt, piemēram, Zelta maskas vai Tonijus tādās teātru lielpilsētās kā Maskava un Ņujorka (turklāt arī nosauktās divas ir Krievijas un ASV nacionālas nozīmes teātra balvas) – likt žūrijām vērtēt izrāžu tūkstošus vairākos simtos teātru?
Mans privāts viedoklis ir, ka Latvijā kā jau niecīgā kultūrtelpā teātri ir pārlieku lielas kritiķu un masu mediju uzmanības izlutināti: kur vien paveries, visos teātros gaidāmas «sensācijas un šedevri» – vismaz tā vēsta mediji. Bet normālas konkurences apstākļos par lielāko vairumu Latvijas teātru izrāžu labākajā gadījumā parādītos tikai sīka informācija brīvā laika ceļvežos, nemaz nerunājot par recenzijām, kur nu vēl nominācijām kādai nacionālas nozīmes kultūras balvai. Tas, ka šoreiz Krievu teātris nav Spēlmaņu nakts Skatuves naglai nominēto sarakstā, ir teātra «produkta» kvalitātes, nevis kritiķu problēma (labi atceros pērnsezon šī teātra vadības neapmierinātību, ka, lūk, «nomināciju esot par maz», - laikā, kad Krievu teātrim to bija necerēti pulka).
Tāpat pārsteidz Krievu teātra anonīmās sūdzības demagoģiskais tonis ar nepārprotamu politisku zemtekstu: «mēs» (Krievu teātris) Latvijā uzturam kultūru dialogu, vaiga sviedros pūloties krīzes apstākļos, bet «viņi» (latviešu kritiķi) mūs ignorē, jo «esam svešķermenis».
Neizpratni raisa arī vēstulē teātra sniegtā aplamā informācija – uzskaite, cik izrādes kurš kritiķis ir redzējis (piemēram, A. Eižvertiņa noskatījusies divas, nevis vienu izrādi, arī es – ja gribat konkrēti - Varšavas melodiju un Rēgus, un abās pat pie labākās gribas neatradu Spēlmaņu balvas cienīgus nominantus, Maija Svarinska – vienu). Un tas ir interesants jautājums - kas šo «spiegošanu» veic? Administrācija? Īpaši aģenti starp skatītājiem? It kā vēršanās pie teātra administatora pēc bezmaksas ielūguma būtu vienīgais veids, kā iekļūt teātrī (jo īpaši apstākļos, kad remontējamais Krievu teātris strādā piecos svešos spēles laukumos).
Visbeidzot – ņemot vērā objektīvās grūtības teātru repertuāra plānošanā, mēs ne velti esam rezervējuši tiesības atsevišķas izrādes un potenciālos nominantus nosaukt līdz 20.oktobrim. Spēlmaņu nakts žūrija tiešām grib atzīmēt – kaut ar nomināciju – visu vērtīgo, kas sezonā tapis.
Daigas Gaismiņas atklātā vēstule Mihaila Čehova Rīgas krievu
teātrim
Cienījamie kolēģi!
Latvijas Teātru darbinieku savienība jau sešpadsmito reizi organizē "Spēlmaņu nakti". Diemžēl jāatzīst, ka katru gadu jāsastopas ar līdzīgām problēmām no kāda teātra vai mākslinieka puses - kāds nejūtas pienācīgi nenovērtēts. Vēlos atgādināt, ka "Spēlmaņu nakts" žūrija katru gadu mainās. Tās pārstāvju izvirzīšanā piedalās arī teātri. 2008./2009. sezonas žūrijas veidošanas procesā, Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris neizvirzīja nevienu kandidātu, taču piekrita un apstiprināja jau piedāvātos kandidātus, tādējādi apliecinot savu ticību un paļaušanos uz šo konkrēto kritiķu vērtējumu, kas neizbēgami ir subjektīvs, kā jebkura mākslas veida vērtējums.
Žūrijas locekļi, slēdzot līgumu, apņemas noskatīties pēc iespējas vairāk sezonas jauniestudējumu, bet ņemot vērā izrāžu apjomu, ir sarežģīti visiem žūrijas locekļiem noskatīties visas pirmizrādes, taču tāda jauniestudējuma, kuru nebūtu redzējis neviens no žūrijas locekļiem, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, nav. Zināms, ka neviena sistēma nav pilnīga, tāpēc "Spēlmaņu nakts" un žūrijas darba organizēšanas process katru gadu tiek uzlabots un pilnveidots.
Sāpīgi saņemt pārmetumu, ka es, kā galvenais "Spēlmaņu nakts" organizators, izturos pret Mihaila Čehova Rīgas krievu teātri kā pret "svešķermeni, kuram nav nekādas kultūras vērtības". Neviens valsts teātris no šīs skates netiek izslēgts un tiek izskatīti arī neatkarīgo teātru piedāvājumi.
Izsaku sapratni
par smagajiem apstākļiem, kādos šobrīd atrodas jūsu teātris un
to rūgtumu, ko izjūtat saistībā ar "Spēlmaņu nakts" žūrijas
vērtējumu.
Vēlot izturību un radošus sasniegumus arī turpmāk,
Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja
Daiga Gaismiņa
(papildināta ar otro rindkopu, pievienota D.Gaismiņas vēstule)