"No malas varētu izskatīties, ka JRT režisori ir cilvēki ar noslieci filozofēt un lāpīt pasauli. Bet, arī mākslas tirgus apstākļu ieskauts. teātris turpinās runāt par galvenajām tēmām cilvēku dzīvē," saka teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Mainās Latvijas teātra valoda
Raksturojot jauno sezonu, A. Hermanis neizceļ kādu izrādi kā sensacionālu, bet norāda, ka mainījies ir viss Latvijas teātra konteksts. "Tik ļoti dzīvu, enerģisku teātra procesu, kāds tas ir šobrīd, šķiet, neesmu piedzīvojis. Tāds tas ir lielā mērā pateicoties jaunajiem režisoriem, kurus izaudzinājusi Māra Ķimele un citi pasniedzēji," norāda A. Hermanis. Viņš skaidro, ka tas, ko teātrī ienesa viņa paaudze, vēlāk arī tā paaudze, kuru pārstāv režisors Gatis Šmits, bija margināli, savukārt tagad teātra saziņas kods "kā tāds vīruss" ir pārņēmis visus Latvijas teātrus. A. Hermanis uzsver, ka Latvijas teātri šobrīd runā ļoti aktuālā, mūsdienīgā teātra valodā, kā tam 21. gadsimtā arī jābūt.
Runājot par to, kādi režisori tiek aicināti strādāt JRT, A. Hermanis norāda, ka galvenais kritērijs ir režisora attieksme pret aktieriem. "Režisoriem ir jārēķinās ar mūsu aktieri, jo tā ir mūsu lielākā bagātība. Protams, ne visa trupa, bet liela daļa ir īpaši kvalificēti. Aicinām tos režisorus, kuriem nav vienalga, kādi aktieri piedalās izrādē, kuri spēj izmantot mūsu aktieru radošo potenciālu. To es varētu salīdzināt ar Steinway klavierēm - ne visi pianisti māk izmantot šī instrumenta potenciāli."
Sezonā septiņi jauniestudējumi
Sezonu JRT atklāja ar Žordi Galserāna darba Grenholma metode iestudējumu, ko tā režisors Ģirts Ēcis vērtē kā labi uzrakstītu un nospēlētu izrādi. "Šādas izrādes ir labs treniņš gan režisoriem, gan aktieriem, jo teksts ir veikli uzrakstīts un nerada problēmas. Tur viss ir skaidrs, tāpēc vienīgais, ko vajag, ir nospēlēt tā, lai skatītājam divas stundas būtu interesanti." Grenholma metode ir stāsts ir par cilvēku karjeru, tās veidošanu un arī iešanu pāri līķiem. "Pēdējās sezonās mums pārmet, ja JRT iestudē izrādes par laucinieku un bezpajumtnieku problēmām. Tagad mums ir kārtīga izrāde biroja darbiniekiem," piebilst A. Hermanis.
27. septembrī pirmizrādi piedzīvos A. Hermaņa iestudējums Kabalas noslēpumi, kā pamatā ir Īzaka Baševisa-Zingera stāsti. "Man jau ir jautājuši, kāpēc izrāde par ebrejiem? Negribētos, ka šī izrāde nokļūst kādā snaudošā antisemītisma kontekstā. Tam nav nekāda sakara ar to!" uzsver A. Hermanis, norādot, ka darbs pie izrādes nesis daudz jauna viņam pašam un aktieriem.
JRT šosezon debitēs jaunais režisors Vladislavs Nastavševs, kurš iestudēs Ivana Buņina Tumšās alejas (pirmizrāde 2. oktobrī). Izrāde veidota no 12 savstarpēji nesaistītiem stāstiem par mīlestību un kaisli. "Iespēja strādāt JRT man nozīmē mēģinājumu iekļauties šī teātra kontekstā, darbs ar JRT aktieriem man nozīmē ļoti daudz. Mēs kopā uzdodam jautājumus – kas ir teātris, kādai jābūt teātra valodai, kādas tēmas ir atļautas, kas ir cenzūra, kas - pašcenzūra. Viens no šīs izrādes galvenajiem jautājumiem ir, kā uz skatuves spēlēt mīlestību un seksu. Mēs žonglējam ar visām šīm lietām. JRT ir tapušas daudzas labas izrādes, kuru pamatā ir stāsti, un es nevaru un negribu abstrahēties no tā, kas šeit jau ir bijis, no JRT vēstures," stāsta V. Nastavševs.
A. Hermaņa augsti novērtētais režisors Gatis Šmits JRT iestudē izrādi Pirmie aplausi. Izrādes notikumi risinās 1205. gada sākumā Rīgā, kad vācieši iestudē izrādi par Bībeli. Uz pirmo izrādi tagadējās Latvijas teritorijā tiek uzaicināti arī tuvējās apkārtnes senlatvieši. Skatītāju rindās satiekas gan sabiedrotie, gan ienaidnieki. To, kas tālajā 1205. gadā notika izrādes laikā, varēs uzzināt nākamā gada 10. janvārī, kad Pirmie aplausi piedzīvos pirmizrādi. "Pirmo reizi manā režisora karjerā man ir dots tik daudz laika iestudēt izrādi. Redzu, ka sāku atkārtoties, jo esmu jau daudz ko izmēģinājis, tāpēc tagad gribas darboties citādāk, izmēģināt citu teātra valodu. Aktieriem būs ļoti sarežģīts uzdevums, varbūt pat neizpildāms, bet tāpēc interesants," saka G. Šmits.
Māra Ķimele jaunajā sezonā iestudēs divas izrāde – Augusta Strindberga lugu Tēvs (pirmizrāde 23. janvārī) un Perlas Bakas romānu Austrumvējš, Rietumvējš. A. Strindberga luga ir ļoti personiska – rakstniekam bija trīs neveiksmīgas laulības, un tādēļ cieta arī viņa attiecības ar meitu. Tomēr luga nav tikai par viena vīrieša personiskajiem pārdzīvojumiem sievietes nodarījuma dēļ, bet arī par pasaules mēroga katastrofu – nesaprašanos. Savukārt ļoti poētiskais un skaistais romāns Austrumvējš, Rietumvējš ir jaunas, viduslaiku kodeksa garā audzinātas ķīnietes stāsts par centieniem saprasties ar savu moderni domājošo, Amerikā izglītoto vīru. Šajā stāstā ir daudz humora un arī skumju par aizejošo pasauli, kas bija skaista un likumsakarīga. Austrumvējš, Rietumvējš pirmizrāde gaidāma marta beigās vai aprīļa sākumā.
Pagaidu mājas vēl nav atrastas
JRT 2012./2013. gada sezona gan sākusies ar neziņu – iespējams, šis ir pēdējais radošais cēliens pirms Lāčplēša ielas telpās sāksies ilgi gaidītā rekonstrukcija.
Bažas rada fakts, ka JRT nebūs nekādas ietekmes rekonstrukcijas projekta izvēlē. A. Hermanis uzsver: "Visa teātra vārdā gribu pateikt – ja ēku rekonstruēs tas pats arhitektu birojs, kas to darīja Krievu Drāmas un Latvijas Nacionālajā teātrī, jums jāzina – tas ir pret mūsu vēlmi."
Lai arī jaunā sezona sākusies, īstas skaidrības par to, kad sāksies remontdarbi, teātrim nav, tāpēc arī pavasara repertuārs vēl nav zināms. "Ziemā radīsies lielāka skaidrība, kas notiks tālāk. Bet tikmēr nav jēgas pavasarī iestudēt izrādi, jo varbūt izrādes dekorācijas nevarēs piemērot citai telpai," skaidro A. Hermanis.
Vienīgais skaidrais fakts ir Ministru kabineta rīkojums, kas paredz JRT ēkas rekonstrukciju pabeigt 2016. gada 1. jūlijā. "Tas ir vienīgais atskaites punkts," uzsver JRT direktore Gundega Palma. "Šobrīd tiek gatavota dokumentācija konkursam par projektēšanu un arhitektu izvēli. Mums ir ļoti liels satraukums par to, kas uzvarēs šajā konkursā. Negribētu piedzīvot citu teātru drūmo pieredzi, kad rekonstrukcijā tiek pieļautas daudzas kļūdas." Tā kā JRT nav Lāčplēša ielas ēku īpašnieks, teātra vadībai nebūs nekādu lemšanas vai veto tiesību rekonstrukcijas projekta izvēlē.
A. Hermanis cer, ka teātra ēkas rekonstrukcijā tiks ievēroti divi galvenie kritēriji – vēstures fons un funkcionalitāte. "Ir iespējams radīt modernu, funkcionālu vidi, saglabājot "Smiļģa spoku mājas garu". Ja reizi simts gados JRT tiek remontēts, gribētos, lai tas ir kvalitatīvi, bet mehānisma, kā to garantēt, nav," norāda A. Hermanis.
Šobrīd tiek izskatīti arī vairāki varianti par teātra pagaidu mājām - Tabakas fabrikā un Vāgnera mājā, tomēr abos kompleksos ir nepieciešams liels finansiāls ieguldījums. Skaidrs ir tas, ka JRT izrādes uzvadīs vairākās ēkās Rīgā.