JRT iestudē lugu Kopenhāgena par diviem slaveniem atomfiziķiem
Pievienot komentāru
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Biogrāfiska informācija:
Nīlss Henriks Dāvids Bors (Niels Henrik David Bohr; 7.10.1885. – 18.11.1962.) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi ļoti veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.
Bors 1913. gadā publicēja savu atoma struktūras modeli, kas paredzēja, ka elektroni ap atoma kodolu pārvietojas orbītās un elementa ķīmiskās īpašības lielā mērā nosaka elektronu skaits ārējā orbītā. Tāpat Bors postulēja, ka elektrons varētu no augstākas enerģijas orbītas pārvietoties uz zemāku, atbrīvojot diskrētās enerģijas fotonu. Tas kļuva par kvantu teorijas pamatu. 1922. gadā viņam piešķīra Nobela prēmiju fizikā par kvantu mehānikas Kopenhāgenas interpretācijas izveidi. Visslavenākais Bora students bija Verners Heizenbergs.
1941. gadā, kad Dāniju okupēja vācu spēki, Kopenhāgenā Boru apmeklēja Heizenbergs, viņu iespējamais sarunas temats ir atombumbas izveides programmā. Bors devās uz Ameriku, kur piedalījās Manhetenas projekta ,ASV kodolieroču izstrādes programmas, īstenošanā.
Pēc kara viņš atgriezās Kopenhāgenā, kur uzstājās par kodolenerģijas izmantošanu mierīgos nolūkos.
Verners Karls Heizenbergs (Werner Karl Heisenberg; 5.12.1901. – 1.02.1976.) bija vācu izcelsmes fiziķis, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem.
Būdams students, Heizenbergs 1922. gadā Gētingenē satika Nīlsu Boru, ar kuru vēlāk ilgi un veiksmīgi sadarbojās. 1927. gadā Heizenbergs atklāja savu nenoteiktības principu, kas vēstī: nav iespējams precīzi noteikt reizē daļiņas ātrumu un pozīciju. Jo precīzāk tiks nomērīta atrašanās vieta, jo neprecīzāk var noteikt kustības parametrus un otrādāk. Kopā ar Boru Heizenbergs palīdzēja izveidot kvantu mehānikas Kopenhāgenas interpretāciju. 1932. gadā Heizenbergs saņēma Nobela prēmiju fizikā "par kvantu mehānikas radīšanu".
Otrā pasaules kara laikā Heizenbergs palika Vācijā un vadīja Vācijas kodolieroču programmu. To viņš Boram atklāja 1941. gadā Kopenhāgenā. Pēc šīs tikšanās strauji pārtrūka Bora un Heizenberga ilgā draudzība. Uzskata, ka Heizenbergs, iespējams, aizkavējis Vācijas atombumba realizēšanu morālu apsvērumu dēļ. Pēc kara tā lika manīt pats Heizenbergs, taču Bors apgalvo, ka, spriežot pēc 1941. gada sarunas, viņš neesot jutis nekādus pašpārmetumus.
Bors 1913. gadā publicēja savu atoma struktūras modeli, kas paredzēja, ka elektroni ap atoma kodolu pārvietojas orbītās un elementa ķīmiskās īpašības lielā mērā nosaka elektronu skaits ārējā orbītā. Tāpat Bors postulēja, ka elektrons varētu no augstākas enerģijas orbītas pārvietoties uz zemāku, atbrīvojot diskrētās enerģijas fotonu. Tas kļuva par kvantu teorijas pamatu. 1922. gadā viņam piešķīra Nobela prēmiju fizikā par kvantu mehānikas Kopenhāgenas interpretācijas izveidi. Visslavenākais Bora students bija Verners Heizenbergs.
1941. gadā, kad Dāniju okupēja vācu spēki, Kopenhāgenā Boru apmeklēja Heizenbergs, viņu iespējamais sarunas temats ir atombumbas izveides programmā. Bors devās uz Ameriku, kur piedalījās Manhetenas projekta ,ASV kodolieroču izstrādes programmas, īstenošanā.
Pēc kara viņš atgriezās Kopenhāgenā, kur uzstājās par kodolenerģijas izmantošanu mierīgos nolūkos.
Verners Karls Heizenbergs (Werner Karl Heisenberg; 5.12.1901. – 1.02.1976.) bija vācu izcelsmes fiziķis, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem.
Būdams students, Heizenbergs 1922. gadā Gētingenē satika Nīlsu Boru, ar kuru vēlāk ilgi un veiksmīgi sadarbojās. 1927. gadā Heizenbergs atklāja savu nenoteiktības principu, kas vēstī: nav iespējams precīzi noteikt reizē daļiņas ātrumu un pozīciju. Jo precīzāk tiks nomērīta atrašanās vieta, jo neprecīzāk var noteikt kustības parametrus un otrādāk. Kopā ar Boru Heizenbergs palīdzēja izveidot kvantu mehānikas Kopenhāgenas interpretāciju. 1932. gadā Heizenbergs saņēma Nobela prēmiju fizikā "par kvantu mehānikas radīšanu".
Otrā pasaules kara laikā Heizenbergs palika Vācijā un vadīja Vācijas kodolieroču programmu. To viņš Boram atklāja 1941. gadā Kopenhāgenā. Pēc šīs tikšanās strauji pārtrūka Bora un Heizenberga ilgā draudzība. Uzskata, ka Heizenbergs, iespējams, aizkavējis Vācijas atombumba realizēšanu morālu apsvērumu dēļ. Pēc kara tā lika manīt pats Heizenbergs, taču Bors apgalvo, ka, spriežot pēc 1941. gada sarunas, viņš neesot jutis nekādus pašpārmetumus.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!
0 komentāri