Foto: Publicitātes foto

Latviešu teātris – kas tas tāds?

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

7 komentāri

1. februāris, 2014, 4:59

skats no malas

kā negribas teikt -latviešu bauri ,padod tikai ko pagrauzt ,vai pazelēt!!!

Atbildēt
0
5

1. februāris, 2014, 14:06

skats no otras malas

padod tik baurim palamāt citus. Tie komentāri, kurus Tu nomīnusoji, vismaz atšķirībā no Tavas žults pļekas satur kādu domu un tās pamatojumu. Mācies, bauri, pats domāt (ja vien Tev vispār ir tam nepieciešamais materiāls), nevis tikai lamāt citus.

31. janvāris, 2014, 18:08

lustīgais nerris uz tirgus plača

Vai "latviešu teātris" būtu jāsaprot tā, kā mēs saprotam, teiksim, japāņu Kabuki, vai kā? Un visa tā lielīgā runāšana par latviešu teātra "eksportu" un latviešu operdziedātāju un diriģentu "eksportu" - vai kāds, lūdzu, ir sarēķinājis, cik tad šis "eksports" ienes Latvijas valsts budžetā? Vai tikai lietojam vārdu "eksports", jo tas kaut kā tā smalki un valstiski izklausās?

Atbildēt
6
1

31. janvāris, 2014, 12:04

nuun

Ko nozīmē tāds jēdziens "pasaules teātris"? Vai tas nav tikpat izplūdis kā "pasaules līmenis"? "Aprite" ir jau skaidrāks.

Atbildēt
2
1

31. janvāris, 2014, 9:57

Garāmgājējs

N.N. ir paveicies, ka viņa rakstus lasa reti kurš no vēl arvien daudzskaitlīgajiem A. Žagara aizstāvjiem un talantu apdziedātājiem (varbūt vienīgi atskaitot Marī), jo viņš nudien dabūtu pa mici par to, ka atļāvās apgalvot, ka ārzemēs vienīgais patiesi pieprasītais operu režisors ir A. Hermanis. Kā mēs zinām, daudzi cenšas uzturēt mītus par to, cik slavens un pieprasīts ārzemēs ir A. Žagars...

Atbildēt
3
1

30. janvāris, 2014, 17:39

jumors

Normundiņ, ja gribi zināt, kas ir Latviešu teātris, palasies mazliet- Kārlis Kundziņš uzrakstīja divus sējumus no pirmsākumiem līdz 19. gadsimtam, tad autoru kolektīvs-divus sējumus par 20. gadsimtu. Un pēc tam jau var arī reflektēt par šodienu- tā kā 21. gadsimts jau četrpadsmito gadiņu....

Atbildēt
3
4

31. janvāris, 2014, 13:35

Vārds

O, jā, lasot Kundziņa sējumus mums radīsies pavisam skaidrs priekštats par mūsdienu Latvijas teātri. Tāpat, kā lasot Garlību Merķeli vai Indriķa hroniku, sapratīsim, kas tad ir pats mūsdienu Latvietis.