Latvijas teātru Ābolu ķocis. 3.decembris.

Pirmkārt, esmu ielikusi izrādei četrus, nevis divus ābolus un uzskatu (ko paužu arī savā recenzijā), ka tā ir ļoti vērtīga izrāde gan tēmas, gan arī nesamocītās, traģēdijai radniecīgās stilistikas ziņā. Otrkārt, teātrī mani neaizskar ne leksika,ne izlēcieni, taču rakstot, ka uz šo izrādi vajadzētu iet ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, uzskatu, ka par šādiem izteiksmes līdzekļiem ir jāpabrīdina. Nezinu, kāpēc to pieminēšanā saskatījāt manu nosodījumu. Tātad jūs esat tā, ko aizskar gan leksika, gan "provokatīvi izlēcieni", ja uzskatāt, ka tos pat pieminēt nedrīkst.... :) Varbūt jums gribas uz to vientuļo salu? :)

P.S. Skatīt recenziju "Par tēvu" Diena 05.12.2008

Brīnišķīgi patiesa, bet ļoti smaga izrāde. Nezinu, kādā pasaulē dzīvo Silvija un Henrieta, bet izpratnes par izrādes tēmu un izteiksmes līdzekļiem viņām nav nemaz. Vai tiešām Dienā jāpublicē "fui, cik neglīti un rupji" līmeņa recenzijas, kur vairāk analizē režisora un aktieru dzīvi, vadoties no kritiķu personīgajām simpātijām un antipātijām? Kur paliek izrādes un satura analīze? Par spīti 2 ābolīšiem, Henrieta tomēr gribētu ieteikt šo noskatīties ģimenēm ar pusaudžiem, īpaši šķirtām, bet "nenormatīvās leksikas krāvums, kā arī provokatīvie izlēcieni"... Kur Jūs dzīvojat, Henrieta? Orhideju siltumnīcā uz vientuļas salas okeānā?

Nu protams, ja kritķes kritizē Džilindžera izrādes (sk."ķoci" un komentārus pie "Nekrofila"), tad viņas ir mietpilsones, svētules, kam sagādā neērtības rupjības, kailums utml. Ja viņas izrādi slavē un uz visu to nereaģē - tad jau viņas tikai izliekas. Grūti gan būt kritiķim!

Varbūt tas ir naivi, bet man lieka, teātrī nav vieta tādām rupjibām. Kritiķes vienkārši grib izlikties baigi modernās un cool beibes, tikai S.Radzobei ir drosme atzīt, cik tas viss plakani.

Smaga ,emocionāli satricinoša izrāde. Tēvs savai meitai dāvā nāvi kā pestīšanu no viņa paša grēkiem! Izcili Ķesteris, Nevarauska,Lilita Ozoliņa un jaunais talnts Anete Krasovska vispār ģeniāls Dž.Dž atradums! Sveicu ar izcilu izrādi, scenogrāfam Kristapam Skultem gratulācijas par daudzslāņaino scenogrāfiju un kustību konsultantei par kustību partritūru.Vienīgais žēl Beļicku - plakani un vāji, nelīdz pat drosmīgā, bet liekā fiziskā atkailināšanās.