Latvijas teātru Ābolu ķocis. 4. novembris

Iecere interesanta, pirmais cēliens līdz vinnesta ainai tik gauss it kā izrādei eigas nav paredzamas. Tad rodas dzīvība, kuru arī turpmāk pa brīžam apdraud dīvaina apātija.Ticu, ka izrāde iespēlēsies un piedzīvos ilgu mūžu. Blaumaņa dramaturģijā iekodēts apliecinājums dzīvei, tas lien ārā no daža pelēka brīža kā īlens no maisa. Rūdolfa,Laizāns rada spilgtus tēlus. Izrādes nagla Egliens. Bez jelkāda sasprindzinājuma, uzšvirkst pats no savas līksmās dabas. Labs skatuviskais noformējums,kam nav tērēts milzums līdzekļu.

Uz mūsdienām jau Nacionālajā bija pārnests viens Blaumaņa gabals - "Pazudušais dēls". Un kas no tās sanāca? Es biju viens no nedaudzajiem manā paziņu lokā, kam iestudējums likās interesants un baudāms (atskaitot veselībai bīstami skaļos tumbu trokšņus). Man, piemēram, ļoti labi gāja pie sirds Valmieras "Sādžas dakteris", kas arī bija iestudēts, kā to darītu Alunāna laikos. Vienai manai paziņai, kurai arī ir 30-40. tas vispār likās labākais mūsdienu iestudējums.

kāds vēl 'brehtiskais atsevišājums'? kāds vēl 'nerealizētais latviešu pirandellisms'? kāds vēl 'kautrais brehtisms'? šajā lugā un arī izrādē nav tikai tipāži! tur ir dzīvi raksturi - gan Jānis, gan Anna, gan Mantrausis, Ieva un Andrievs, gan citi! Pat Egliena varonim ir raksturs - tas nav tipāžs! Šiem cilvēkiem ir pagātne, ļoti labi nolasāma no tekstiem un jo vairāk - no darbībām (piem., Jānim un Līzei), tāpat viņiem ir savi sapņi, kas atklājas caur izrādes galveno sižetisko pavērsienu - laimīgo loterijas biļeti. Visprecīzāk atspoguļojas Annas sapnis kļūt par augstas kārtas madāmu! Tā varētu turpināt ar uzskaitījumu, ko katrs no šiem cilvēkiem grib! Vienīgās iebildes no manas puses, kas ir tikai un vienīgi subjektīvs vērtējums: garlaicību dažviet uzdzina tieši dziesmotie gabali. Taču, no otras puses, tie organiski iekļaujas žanrā un dziesmu vārdi ir lielisks instruments režisora rokās, lai sniegtu skatītājiem papildus informāciju. Otra lieta: pēc izrādes man tomēr gribējās, kaut Freiberga kungs būtu paeksperimentējis un pārnesis lugu uz mūsdienām. Šie teksti patiešām ir dzīvotspējīgi arī 21. gadsimtā, nepieciešamas tikai nelielas korekcijas. Citādi ir sanācis tāds tradicionāls un simtsreiz redzēts 'latviešu teātris', kas, protams, nav slikts pēc savas kvalitātes. Lai gan arī pēc šādām manipulācijām droši vien atrastos kritiķi, kas teiktu, ka Freibergs ir izvarojis Blaumani! Es ceru, ka aktieri iespēlēsies un skatītāji novērtēs!