Pēteris Krilovs. Starp Kluci un kolaboracionismu

"...pateicoties Valdemāram, Latvija bija milzīgas impērijas industriāli un izglītoti attīstītākais reģions..." Ne jau pateicoties TIKAI Valdemāram. Ir vēl tāds jēdziens, kā tautas mentalitāte. Pēdējā nozīmi pierāda FAKTi , piemēram, dati Marģera Skujenieka fundamentālā darbā "Latvija" (1927. g.).

Lāpītāja palīdzējam man atcerēties, kur es vēl esmu dzirdējis rakstā izteiktās domas. Intervijā ar Hermani.

>Katrai tautai ir tādi, kurus gribas pieminēt un lepoties un tādi, kurus gribas ātrāk aizmirst un >nepieminēt nekad Nevaru iedomāties ne vienu latvieti, kas nebūtu pieminēšanas vai atcerēšanās vērti. Pat Niedru, Arāju, Lāci vai Pugu nedrīkst aizmirst, kaut vai lai dzīvie neatkārtotu viņu kļūdas. Nosodīt tautiešus - jā, to mēs varam atļauties, kaunēties par savu tautu - nekad! Man pašam vairāk bailes no tā, ka pēc filmas (labas!) par vienu cilvēku, ķeras pie veselas tautas, kur, neapšaubāmi, saspiežot visu kādu 2h materiālā noteikti būs vispārinājumi. Tādai ārkārtīgi sarežģītai tēmai drīkst ķerties tāds, kas visu mūžu neko citu nav darījis, kā pētījis. Publiskajā vidē bieži izskan "latvieši ir skaudīgi", lai gan pareizi būtu teikt cilvēki ir skaudīgi. Lūk no tādiem apgalvojumiem, kas izskan labi veidotā filmā man ir bail. Piekrītu vecenītei, rādās, ka radošie cilvēki savu viedokli veido balstoties uz to, ko dažādos laikos sarakstījuši tādi paši radošie cilvēki, atstājot novārtā citus. Tuvojas 23. februāris, Krievijā svinēs armijas dienu. Droši vien reti kurš no svinētājiem zinās, kas šajā dienā īsti noticis. Kamēr Latviešu strēlnieki ar smagām kaujā atkāpās no Ikšķiles, Ogres, Mazās Juglas, Nītaures, Cēsīm, Valkas un Alūksnes , Krievijā notika revolūcija. 23. februārī Latvieši strēlnieki, nu jau kā pirmā Sarkanās armijas divīzija atsita vāciešu uzbrukumu Pleskavai. Pirmais Sarkanās armijas virspavēlnieks - Jukums Vācietis. Vai mums ir no tā jākaunās? Nē. Vai viņš bija kolaboracionists? Muļkības, latviešu tautas ienaidniekus viņa vīri kapā kā vienā tā otrā frontē. Tas ka aizmugurē viņiem arī stāv latviešu tautas ienaidnieki, to Vāciets nevar zināt, to nezin arī Gustavs Klucis, to nezin gandrīz neviens latvietis, jo uzzinās tikai pēc 20.gadiem (tie kas Krievijā, protams ātrāk). Lāpītāja palīdzējam man atcerēties, kur es vēl esmu dzirdējis Hermani

To es Tev visu saku mīlot!!! Un sveicieni jubilejā! Tomēr domājot par kolaboracionisma tēmu atceries Broņislavas Martuževas dzejoli, arī Knutam Skujeniekam krājumā "Mūsu dzīve nokalpotā" ir daudz pārdomu par šo tēmu,palasies-stiprinies! Kas izdzīvos,tas uzvarēs. Vai trūcis tādu,kas prot dzīvot Prot varenajo padurvēs Par iztapīgām lapām plīvot. Rod vietu stipro perēklī Un viņu labvēlībā ganās, Kas pelts,to rātni nopeļ līdz. Kas lems,vai Kangars tāds vai Jānuss? Tā tava daļa,Dievzemīt ! Top malts,kas nelido pa vējam, Bet vieglais grauds tev siekā krīt Tām tālām nākamības sējām.

Nu kāpēc cilvēki nevar pieņemt ari ne tikai slavinošas domas par sevi, savu tautu? Vai kādam ir milzīgs atklājums, ka cilvēki nedalās tikai labos un tikai sliktos? Un vēl vairāk - tas nenotiek pēc nacionālā principa. Katrai tautai ir tādi, kurus gribas pieminēt un lepoties un tādi, kurus gribas ātrāk aizmirst un nepieminēt nekad. Kāpēc vajag uzreiz stastīt, ka citiem arī ne viss ir kārtībā? Un arī tie, kurus atceramies, ar kuriem lepojamies, nebija nekādi pārcilvēki - gan kļūdījās, gan svešas varas slavināja, kā konkrētajā filmā par Kluci. Ar to jau tā filma ir lieliska, ka nerāda dzīvi un cilvēkus plakanus - melns/balts, labs/slikts, bet gandrīz pusgadu pec iziešanas uz ekrāna liek aizdomāties un strīdēties gan par varoni, gan par to, ko Pēteris ar to gribēja pateikt. Paldies viņam un komandai. Daudz laimes dzimšanas dienā!

Jā,piekrītu 90% "Cunduram". Filma ir laba, nu neteiktu ka izcila,bet jāņem vēra,ka ir grūti taisīt filmu par vēsturisku personu šādā stapžanru formātā. Intervijā nepatīk,ka žurnāliste burtiski pārcēlusi sarunvalodu rakstītajā, nedaudz atsit Džilinžera runas stiliņu,drusku gan maigāku,tā ir,jo šīs aprindas stipri varās savā sulā, arī attieksmē pret sabiedrību, tās vērtējumu cari spīd ":hermanisms", tikai nav īsti skaidrs kurš kuru ietekmējis, skolotājs skolnieku vai otrādi. Man ir tas gods Pēteri pazīt un tāpēc novēlu: "Pēter, lai Tev šais krīzes apstākļos netrāpās tā naudiņa, tikmēr izvēdini galvu, atāķējies nost no šaurā loka,palasi kaut ko citu,palasi to veču atmiņas, kas dzimuši PIRMS 1890.g. tur gan ir vēl daudz vairāk izcilnieku visās jomās,nelasi tikai mākslu loka ļaužu atmiņas,palasies arī par citām profesijām,palasi kaut vai mūsu izcilo ārstu atmiņas,virsnieku, diplomātu, tautsaimnieku memuārus. DISTANCĒJIES ,mazāk tiecies ar Hermani.tas cilvēks slikti ietekmē sabiedrību ar savu snobisko ņaudēšanu, es principā neeju uz viņa teātri, jo neciešu elkdievību,kaut jāatzīst, tur strādā valsts labākie aktieri(nu Valmierā jau ar- visur kur strādā tavi audzēkņi),bet kinošņiki man teica,ka viņu mācīšana tev nav bijusi pie sirds. Paņem taimautu, un tad vēlāk kad pārmalsi varbūt izdosies uztaisīt labu filmu.

Man ļoti patika filma par G.Kluci. Esmu lepns gan par G.Kluci, gan arī liels prieks par Pētera Krilova filmu kā tādu (nebija kauns skatīties). Vienīgais, kas tracina, ir ka šajā intervijā, ja tā varētu teikt, Pēteris Krilovs spriež par latviešiem it kā visus pazītu. Bet tā ir daudzu sabiedrībā pazīstamu cilvēku slimība. Es ļoti ceru, ka intervijā paustais ir tikai pirmā prāta vētra, citādi pārņem bailes.

Filma ir izcila, nepatika vienīgi Vaivara voice-over, toties viņa krievu partnere lieliska. Tiešām izcila filma. Un tēma ļoti svarīga. un GILS kaut kāds ir acīmredzams idiots.

Negribu piekrist, ka minētais laika posms bija vienīgais, kad Latvijā radās izcilinieki. Ja kopumā paskatās uz Latvijas devumu pasaulei, tad tas būtu apbrīnojami liels proporcionāli pret nelielo iedzīvotāju skaitu un zemes pleķīti. Te gan nav runa tikai par latviešiem, te var runāt par plašāku loku - Latvijas izcelsmes vāciešiem, ebrejiem, krieviem, utt. Ja runājam par konkrēto laika posmu, tad nosacīti pateicoties Valdemāram, Latvija bija milzīgas impērijas industriāli un izglītoti attīstītākais reģions, ar lielu Eiropas zinātnes un kultūras ietekmi. Tas brukot Krievijas impērijai ļāva daudziem Latvijas izcelsmes cilvēkiem iegūt nesamērīgu ietekmi, ļāva izcelties un gūt lielus panākumus. Savā ziņā vēsture atkārtojas arī pēc 2PK. Uz Rietumiem aizbēgušie, kuri sastādīja ievērojamu daļu no intelektuālās elites, arī tur zināmā mērā atkārtoja to pašu. Viņos bija ieaudzināts gadsimtos potētais vācu pedantisms un latviešu, spītība un neatlaidība. Ja ne pirmajā, tad otrajā paaudzē viņi guva lielus panākumus. Tā nav sagadīšanās, ka latviešus varēja sastapt no Kemļa līdz Baltajam namam. No Baikoinura līdz NASA.

Pētera dzīvesstāsts nav bez traģikas un psiholoģiskām traumām. Tādēļ var saprast viņa vēlmi skaidrot šīs izjūtas vēstures kontekstā. Tā ir dziļi noslēptas latviešu tautas vēstures lappuses atvēršana. Tas nav viegli - ne viņam , ne tiem , kas to ierauga. Jebkurā gadījumā - paldies viņam par to !

Realitāte 11:49 Komunismu sagrāvām ,tagad kārta kapitālismam... Mēs komunismu nesagrāvām,jo tas ir utopija,kas līdzinājās reliģijai. Mēs,kopā ar citām tautām sagrāvām to imperiālistiski-fašistisko sistēmu,kas pastāvēja tā sauktajā PSRS un pēc kuras vadoņu pavēles 1938gadā nošāva Gustavu Kluci. Gustavu Kluci nevar saukt par kolaboracionistu.Viņš piedalijās latviešu kultūras biedrības"Prometejs'' darbā.Šī biedrība tika likvidēta,un tās vadītāji nošauti. Es domāju,ka Rietumu pasaulē, kur vēl joprojām pastāv komunistiskās partijas,uz G Kluci skatās kā uz lielu mākslinieku ,internacionālistu vai kosmopolītu Kapitālismu jums sagraut neizdosies,jo tas ir cilvēku dabā.To var un pat vajag nepārtraukti uzlabot,lai cilvēkiem nebūtu velmes pēc komunisma.Šobrīd vēl pastāv Adama Smita pārsvars pār Kārli Marksu.

Gustavs Klucis ... Lenija Rīfenštāle ...

Režisors Pēteris Krilovs , staigājošā mēbele :)

..mana filma, patiesību sakot, būs par latviešu kolaboracionismu. Patīkami jau domāt, ka atnāca kāds un darīja pāri, ka no blakus sētas atnāca sliktie puiši un iesita pa purnu. Bet lielākoties paši sita. Par to latvieši negrib runāt. Bet tie, kas sadarbojās, jau nebija vienkārši sliktie, kuriem dzīvē negāja un kas sāka atriebties citiem. Viņi bija spilgti cilvēki. ---------------------------------------------- N o teiktā par spilgtajiem cilvēkiem var just, ka Krilovs vēl joprojām atrodas filmas par Kluci iespaidā. Bet nevajag jaukt spilgtu mākslinieku, kurš palika citā valstī tā laika grandiozo ģeopolitiski pārmaiņu dēļ, ar savas tautas nodevējiem un bendēm. Viņu liktenis nebūt nebija tik rožains. Nodzeršanās bija vēl tas labākais iznākums. P.S. Starp citu vācu laikā lielajos geto - Varšavā, Viļņā utt. upurus uz nošaušanu dzina pašu ebreju policisti, kuru bija apbruņoti ar mietiem un ļoti nežēlīgi. Tad jau sanāk, ka holokaustu paveica paši ebreji. Vācieši tur bija tikai tā nejauši tuvumā pagadījušies.. Šitā var smagi iebraukt grāvī.

Komunismu sagrāvām ,tagad kārta kapitālismam...