Rasta Tomass. Aktieris dejā

Kopš tā laika pagājuši deviņi gadi un nu viņi jau otro reizi mūžā viesosies Rīgā. Vēl pošoties ceļam, Rasta Tomass sniedza interviju “Dienai”. Viņš dejos 13.Starptautiskā Baltijas baleta festivāla Gala koncertā Latvijas Nacionālajā operā 22.aprīlī, uzstājoties gan solo, gan kopā ar savu skatuves partneri un nu jau arī sievu Adrienni Kanternu. Savu skatuves mākslinieka daudzpusību, kuras plašajā spektrā līdzās visu stilu dejas mākslai, horeogrāfijai un paša izveidotas trupas “Bad Boys of Dance” vadīšanai, ir arī filmēšanās, piedalīšanās Brodveja mūziklu izrādēs un izpaušanās akrobātikā vai cīņas mākslās, viņš raksturo īsi: aktieris, kas izpaužas dejā. Kas ir jūsu sirdslieta dejā starp klasisko, neoklasisko vai moderno baletu?Es dedzīgi mīlu un augstu vērtēju visus dejas stilus. Klasiskais balets man ir pamats, tomēr laikmetīgā mūsdienu deja ļauj man izpaust sevi daudz reālistiskāk. Lielie baleti ir kā pasakas, kurās mākslinieks var tēlot princi vai vergu, toties laikmetīgajā dejā es varu atveidot un portretēt dažādus raksturus, atrodot tos pats sevī. Sirds man vienmēr likusi meklēt jaunus ceļus kā veidot sevi kā mākslinieku un es jūtu, ka to spēju tikai strādājot un izpaužoties visos stilos.Ko jums nozīmē Brodveja muzikālā teātra šovi, mūziklu pasaule? Brodveja iestudējumi sasniedz plašāku skatītāju auditoriju, nekā baleta izrādes un tādējādi es varu dejot daudz vairāk cilvēkiem. Es neuzskatu sevi tikai par baletdejotāju, es esmu aktieris, kurš dejo — tēloju dejojot. Es vienmēr meklēju labāko veidu kā izpausties. Vienu dienu tas var būt balets, bet nākamajā — Brodveja šovs vai filma.Vai jūs interesē dramatiska aktiera darbs spēlfilmā?Aktiermāksla man ir ārkārtīgi tuva un es gribētu nākotnē šajā jomā darīt vairāk. Es ceru dejot un tēlot daudzās filmās. Tad jau redzēsim, kas notiks.Kādi stāsti jūs aizrauj kā horeogrāfu? Kā horeogrāfs esmu tikai iesācējs, jo pagaidām lielāko daļu savas dzīves esmu pavadījis, mācoties dejot. Adrienne ir par mani daudz labāka horeogrāfe un es vienmēr mācos no viņas. Pašlaik mans īpašais mērķis dejas mākslā ir aizsniegt un uzrunāt jaunu publiku, jauniešus, nākošo paaudzi.Ko dejosiet 13.Starptautiskā Baltijas baleta Gala koncertā? Es un Adrienne jums parādīsim trīs dejas: divas solo un vienu duetu. Mans solo numurs būs komēdija, Adriennes solo vēstīs par mīlestību, laimi un pateicības jūtām, bet mūsu duets “Ādams un Ieva” ir laikmetīgā deja. Es vienmēr esmu domājis, ka Ādams un Ieva būtu lielisks temats dejai un nesen mēs kopā tādu izveidojām. Tas ir ar Filipa Glāsa (Philip Glass) mūziku.Kā abi ar Adrienni Kanternu satikāties dejai un dzīvei?Adrienni es sastapu dejas klasē, kad man bija desmit, bet viņai deviņi gadi. Kopš tā laika mēs vienmēr bijām draugi un esam ļoti daudz, gadu gadiem dejojuši kopā. 2007.gadā mēs nolēmām apprecēties. Mums jau ir brīnišķīga meitiņa. Mēs dzīvojam Merilendā Vašingtonas tuvumā. Tagad vadām un arī dejojam divās mūsu pašu izveidotās dejas kompānijās: “Bad Boys of Dance” un “Pretty Girls of Dance”.Jūsu dejas kompānijas nosaukums vien: “Bad Boys of Dance” vedina skarbas vīrišķības virzienā. Tajā, kurp ved kino (Maikla filmas “Bad Boys” un “Bad Boys II”), Ska grupas “Inner Circle” dziesma vai NBA slavenā Detroitas komanda “Motor City Bad Boys”?Nosaucot savu grupu “Bad Boys of Dance” mēs pavēstam ikvienam, ka mēs šeit esam, lai pārkāptu likumus un tiktu cienīti. Populārais neapstrīdamais uzskats, ka ne jau katram patīk deja un balets, ir “likums”, ko mēs ienīstam visvairāk! Mēs ar baudu koncentrējam spēkus jaunas auditorijas piesaistīšanai un tas ir mūsu kredo. Es vēlos, lai “Bad Boys” būtu tāda grupa, kas savā ceļā piesaista un aizrauj cilvēkus, kuri nekad vēl nav redzējuši deju — un lai viņi, pirmoreiz to ieraudzījuši, iemīlētu! Mūsu dejas ir ļoti dažādas. Dažas ir izteikti vīrišķīgas un izpildītas arī kopā ar sievietēm, bet citas ir komiskas. Ikviena izrāde ir asprātīga, kosmiska, seksīga, atlētiska un dinamiska.Kādas ir jūsu atmiņas par bērnību Saūda Arābijā? Vai tās ir svarīgas jūsu radošajā darbā?Atceros, ka cilvēki tur pret mani attiecās un izturējās ļoti jauki un caur šo pieredzi es jūtu, cik svarīgi ir jauki izturēties pret cilvēkiem.Vai jūs — vairāku ievērojamu starptautisku konkursu laureāts — uzskatāt, ka konkurss ir labākais vai pat vienīgais veids, kā jaunam dejotājam likt sevi pamanīt un sākt karjeru mūsdienu pasaulē?Es nedomāju, ka tas ir vienīgais ceļš, taču tas var būt lielisks starts. Man personiski tas bija labākais sākums.