Sabotāža padomju rūpnīcā
Ar padomju varas pusgadsimtu plauktā noturēto Dmitrija Šostakoviča baletu Bultskrūve, ko muzikālā teātra pasaulei atdeva horeogrāfa Alekseja Ratmanska iestudējums Lielajā teātrī komponista simtgadē 2005.gadā, kino Rīga sāk rudens sezonu. Šī ir trešā Krievu baleta zelta programmas cikla izrāde. Pusotru stundu ilgo divcēlienu baletu mums piedāvā Lielā teātra izrādes ierakstā, kas tapa 2006.gada septembrī ar Pāvelu Sorokinu pie diriģenta pults.
D.Šostakoviča otrais balets Bultskrūve sevī apvieno gan akadēmisko, gan populāro (t.s. masu) mūziku un deju, iekļaujot gan komjauniešu ikdienas attēlojumu, gan Sarkanās armijas maršus, cirka akrobātiku, vodeviļas un groteskas. Pēc vienīgās izrādes, kas Ļeņingradas Valsts akadēmiskajā operas un baleta teātrī notika 1931.gadā, kritiķi laikam tipiskā vienprātībā nosprieda, ka, par spīti sižeta aktualitātei, kas vēstīja par industriālās sabotāžas draudiem un Padomju Savienības industrializācijas apsolījumu, baleta mūzika un izpildījums esot pārlieku virspusējs. Un tātad — mums to nevajag. Meistarīgo orķestrāciju viņi toreiz pat nepamanīja...
A.Ratmanska horeogrāfija kopā ar scenogrāfa Semjona Pastuha skatuves iekārtojumu, Gaļinas Solovjovas veidotajiem kostīmiem, Latvijā bieži strādājošā gaismu mākslinieka Gļeba Fiļštinska gaismu režiju un Lielā teātra baleta mākslinieku atdevi Bultskrūvi atklāj no jauna, padarot par notikumu teātra pasaulē. Tas licis pat ciniskākajam skatītājam pielēkt kājās un uzgavilēt. "Un vēlreiz Ratmanskis parāda savu talantu tikt galā ar plašām ainām ar kordebaleta dalību. Izrādās, ka viņš ir arī ērmotas komēdijas meistars," rakstīja The Moscow Times Context. "Bultskrūve ir visasprātīgākā un ekscentriskākā krievu baleta partitūra pagājušā gadsimta 20. un 30.gados — norāda komponists Arturs Maskats, kurš pirms izrādes teiks ievadvārdus kopā ar Latvijas Nacionālās operas galveno baletmeistaru Aivaru Leimani.
Stāsts sākas ar to, ka fabrikā uzstāda lielu, jaunu mašīnu. Drīz pēc tam no darba atlaiž sliņķi un dzērāju Denisu (šajā lomā redzēsim varoņa vārdabrāli Lielā teātra solistu Denisu Savinu). Viņš atriebjas, pierunājot naivu zēnu sabojāt mašīnu, iemetot mehānismā skrūvi. Galu galā slaistu tomēr atmasko un arestē, mašīnu salabo, bet zēns sapnī redz sevi kā varoni, kurš glābj Sarkanās armijas pulku no ūdenslīdēja — sabotiera. Baletā mijas amizantas ainas. Darba diena fabrikā sākas ar rīta vingrošanu. Uz skatuves rosās strādnieki, apkopējas, cēli staigā fabrikas direktors, galvenais inženieris un birokrāts. Vieta atradusies arī mīlas stāstam un groteskam dzeršanas skatam...
***
Balets
Dmitrija Šostakoviča Bultskrūve
Aleksandra Ratmanska iestudējums. Kino Rīga 27.VIII plkst.19. Biļetes Ls 4—6, kinoteātra Rīga un Biļešu servisa kasēs
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.