Izstādē ar saviem darbiem piedalīsies mākslinieki Rūdolfs Baltiņš, Sintija Jēkabsone, Marija Rozīte, Madara Lazdiņa, Dace Sloka, Valters Kristbergs, Einārs Timma. Pagājušajā gada vasarā pasaules scenogrāfijas izstādē Prāgas kvadrinnālē par skolas ekspozīciju Latvijas Mākslas akadēmijas topošie scenogrāfi jau otro reizi pēc kārtas ieguva zelta medaļu. Atrasts tulkojumā piedalīsies septiņi studenti ar scenogrāfijas maketiem, kas pagājušajā pusgadā tapuši Henrika Ibsena lugām Pērs Gints, Eijolfiņš un Helgelandes varoņi, Morisa Māterlinka Māsa Beatrise, Viljama Šekspīra Sapnis vasaras naktī, Knuta Hamsuna romānam Pāns un Edgara Po stāstam Doktora Darvē un profesora Spalvē sistēma.
Kā liecina latviešu teātra vēsture, Ibsena lugu Brands un Pērs Gints iestudējumiem ir bijusi milzīga nozīme modernās teātra valodas meklējumos un sasniegumos gan režijā, gan scenogrāfijā, sevišķi atceroties slavenās Branda izrādes Dailes teātrī un Pēra Ginta interpretācijas Eduarda Smiļģa un Ādolfa Šapiro veidotajās versijās.
Šo literāro darbu interpretācijas un vizuālo zīmju atklāsmes ir tapušas kā mācību darbs un režisoru teātra reformatoru – Antonēna Arto, Pītera Bruka, Gordona Kreiga, Žorža Pitojeva, Eduarda Smiļģa, Konstantīna Staņislavska, Vsevoloda Meierholda – ideju studiju rezultāts.
Viena no izstādes dalībniecēm Marija Rozīte, kura piedāvās savu Knuta Hamsuna romāna Pāns interpretāciju, stāsta: „Izvēloties pētīt Staņislavski kā 20. gadsimta teātra reformatoru, man īpaši svarīgs šķita viņa izmantotais psiholoģiskais zemteksts, kas vienlīdz tuvina reālistiem un simbolistiem. Reizē tas man atviegloja darbu, risinot Knuta Hamsuna Pāna scenogrāfiju. Šajā romānā mani ieinteresēja, kas notiek ar cilvēku, ja to piespiedu kārtā vai pēc paša gribas, vai apstākļu sakritības dēļ ievieto vidē (noslēgtā vai atvērtā telpā), kur nepārtraukti ir gaisma.”