"Es esmu franču princese Margarita. Ierodos XVI gs. Spānijas karaļa Kārļa galmā glābt savu brāli, kuru tur gūstā. Es dzīvoju ar garšu un intrigas uztveru kā mākslu, nevis vienkārši kā kaut kādas pļeckas. Visus apstākļus izmantoju savā labā, esmu aizrāvusies un iemīlējusies. Pretstatā stīvajam galmam es esmu neparasta un aizrauju līdzi visus, pat imperatoru," — Valmieras Drāmas teātra aktrise Ieva Puķe smaidot iepazīstina ar savu šīs sezonas pēdējo lomu — Angulemas Margaritu. Viņas sejas pantu gleznieciskums gluži vai kārdina piešķirt aktrisei lomu kādā kostīmdrāmā. Kurš cits lai spēlētu Ofēliju Hamletā? Tā arī šosezon šķita Oļģertam Kroderam, kura izrādē Ievas Puķes Ofēlija izskatījās kā trausla meža efeja no kādas prerafaelītu gleznas. Sezonas noslēgumā VDT svētdien, 22.jūnijā, plkst.17.00 aicina uz muzikālas izrādes Kas patīk dāmām ģenerālmēģinājumu. Eižena Skriba un Ernesta Leguvē melodrāmu iestudējis režisors Felikss Deičs.
Par izlaušanos
I.Puķe ir pārliecināta, ka psiholoģija gadsimtos nemainās. Tādā ziņā šī loma aktrisei nepiedāvā tālas un svešas "prinču un princešu problēmas", kuras viņa nespētu padarīt par savām. Puķe pieļauj, ka vienīgais, ko brīvībā un izvēlēs neierobežotajam XXI gs. cilvēkam grūtāk iztēloties — "nemitīgo sprosta sajūtu", kādā dzīvoja mūsu senči skaisto stīpoto kleitu gadsimtos. Viņasprāt, cilvēkiem vairāk vajadzētu novērtēt un mīlēt katru doto dienu, kad viņam nav jārīkojas pēc citu sacerēta scenārija. "Man šķiet, ka izlaušanās no sprosta — tā arī ir šīs izrādes režisora galvenā doma," saka Ieva Puķe.
Izrādes stāsts vērpjas ap notikumiem 1525.gadā pēc kaujas Pāvijas Itālijā, kurā Svētās Romas imperatora (arī Spānijas karaļa) Kārļa V gūstā krita Francijas karalis Francisks I un Navarras valstiņas karalis Henrijs II (Anrī d"Albrē). Gūsta vietā Madridē ieradās Angulemas Margarita un, lai atbrīvotu brāli, lika lietā savu diplomātes un stāstnieces talantu. Šī misija vainagojās ar laulībām ar Anrī d"Albrē.
"Ja trīs sievietes kaut ko patiesi grib, tad viņas to arī panāk. Ja vien pašas nesastrīdas," — XIX gs. rakstīja ražīgais dramaturgs Eižens Skribs.
Aktrise, strādājot pie lomas, iedziļinājusies attiecīgā perioda materiālos. Visvairāk viņu aizrauj ļoti konkrētā atskārsme, ka "tās visas bijušas reālas personas. Jauni, dzīvotgriboši cilvēki." Puķe sola, ka izrāde būs skaista, jo galminieki scenogrāfa Aigara Ozoliņa radītajā vidē būs ietērpti krāšņos Kristīnes Abikas kostīmos, īpašu noskaņu piešķirs arī mūziķu klātbūtne, kuri spēlēs renesanses laika mūziku. "Mēs mēģināsim dziedāt," smejas Ieva. Mēs — tie ir kolēģi Ivo Martinsons, Māris Bezmers, Māra Mennika, Oskars Morozovs, Ilze Lieckalniņa, Imants Strads un Madars Zvagulis. Pirmizrādi izrāde Kas patīk dāmām piedzīvos 27.septembrī.
Vienalga, kura kalpone
Šīs sezonas lomas — Aksjuša Ostrovska Mežā Feliksa Deiča režijā un jau minētā Ofēlija — Ievai Puķei liek teikt, ka viņa jūtas reizē gandarīta un nogurusi. Atpūtai atvēlēto pusotru mēnesi aktrise šoreiz ir paņēmusi pilnīgi brīvu. Vasaras vidū viņa, iespējams, mazliet apmulsusi būs ieraugāma stāvām uz perona ar čemodānu pie kājām dažādās Francijas pilsētās. Navarra. Angulema. Fontenblo. "Es gribu izbraukt pa Margaritas vietām," atklāj Ieva Puķe, "viena pati."
Kas viņu sagaida jaunajā sezonā? Kā interesantāko notikumu Ieva Puķe izceļ gaidāmo sadarbību ar režisoru Māru Ķimeli, kura VDT iestudēs Blaumaņa Indrānus. "Vēl nezinu, kura tieši kalpone būšu, bet man ir pilnīgi vienalga, jo ļoti ilgi neesmu strādājusi ar Māru Ķimeli. Un vēl — visi gaidām Krodera Ķiršu dārzu" — aktrise iezīmē tuvāko nākotni.
Šogad telpu noslodzes, kā arī Rīgas Krievu teātra rekonstrukcijas dēļ nenotiks VDT tradicionālās viesizrādes augustā Rīgā. "Protams, žēl. Tiek pārtraukta tradīcija. Daudzi rīdzinieki bija pieraduši pie mūsu viesizrādēm," — tā Ieva Puķe. Nav noslēpums, ka Valmieras Drāmas teātrim pašlaik iet ļoti labi. Biļetes uz izrādēm pārdotas. "Pie tā visi jau pieraduši," saka aktrise. Valmieras teātra patriote ir godīga un paškritiska. Ieva Puķe atzīstas, ka viņu pat nedaudz biedē šis labi ieeļļotais teātra ritenis. "Gribētos, lai mēs nekļūtu par rūpnīcu. Lai tas ritenis neatņemtu iespēju pašiem atvilkt elpu. Lai varētu ieelpot.