«Daudz cenšos lasīt mūsdienu drāmu, bet parasti mani kā režisoru tā nerosina, kaut saprotu - tā teātrī ir svarīga. Bet šī luga fascinēja. Te ir daudz kultūrslāņu, kas man ir svarīgi. Luga uzbudina gan iztēli, gan intelektu,» saka V.Kairišs. Pinokio pelni stāsta par utopisku sabiedrību, kurā ar likumu aizliegts nodarboties ar mākslu. Izrādi režisors gribējis iestudēt jau pavasarī. Tagad «vīzija par to, pie kādas iznīcības sevi noved sabiedrība, kas centusies izravēt kultūru, ir par mūsdienu Latviju». «Tas ir tas skaudrākais. Man nekad nav bijušas tuvas tiešas asociācijas, vienmēr svarīgāk licies laiku apsteigt, bet realitāte seko līdzi tādā ātrumā, ka…»
Vai fakts, ka antiutopija dzīvi panākusi tik ātri, režisoru pārsteidz? «Nē, viss jau uz to gāja. Mākslas nīcināšana no mākslas producētāju un valsts puses ir vienlīdz spēcīga, tāpēc - baidos, ka iznīcinās arī. Negribu piedalīties kopējā histērijā, gribu būt konstruktīvs, bet mākslinieki paši ir bijuši kolaboracionisti. Gribētu, lai cilvēki vēlreiz pārlasa Vitas Matīsas referātu Radošo savienību vārgajā pasākumā… Domāju, to nevajadzēja rīkot, jo mēs tikai vēlreiz parādījām, cik viegli mākslu izvazāt. Diemžēl jāsaka - aizgrābtībā pēc naudas pelnīšanas un zīmēšanās smalkos pasākumos esam aizmirsuši, ka nedrīkstam ar viņiem draudzēties, ka mums jābūt opozīcijā.»
Krīzi, V.Kairišs saka, varētu uztvert arī kā iespēju teātri sakārtot. Protams, ja būtu skaidrs, kas un ko dara. «Gribētu pajautāt Intam Dālderim - kāda ir viņa vīzija? Kurš izstrādā idejas? Neviens nezina, kas ir tie pelēkie cilvēki, kas Latvijā vada teātri. Vai tiešām «attīstība» ir tikai naudas samazināšana, vai kāds tomēr domā līdzi? Baidos, ka tie cilvēki, kas māk veikli staigāt pa ministrijas gaiteņiem, savārīs tādas ziepes, kuras mēs nekad neizstrēbsim. Ja pieņem lēmumus, lai tie ir loģiski pamatoti.» Arī par to izrāde - kas ir valsts pamatā? «Taisnība, teātri ir eksistējuši autopilotā, bet tad izmantosim skopos līdzekļus tā, lai palīdzētu rasties sabiedrībai, ar kuru vairs nevarēs tā manipulēt. Teātris šobrīd būtībā piedāvā spīgulīšus, jo, protams, vieglāk ir piesist kasi, bet cik tad tālu?»
Pirmizrāde. Pinokio pelni.
Latvijas Nacionālā teātra Jaunā zāle
10.X plkst.18.30. Nākošās izrādes - 11.10., 14.10.