Lūkojot pēc jauniem krogiem Rīgā, bieži vien uzmācas doma, ka ne mazāk svarīgi būtu ieskatīties arī "vecajos", proti, tajos, kas reiz daudzsološi sākuši un tad kādu laiku nav apmeklēti. Mūsdienās daudz kas mainās tik strauji, ka to uzreiz nemaz nepamani, un diemžēl tas attiecas arī uz krogiem. Pēdējais šāds gadījums bija Mārstaļielas He’s, tas, kas Radu un draugu vietā, – eju garām, skatos: nupat rudenī tika lepni atklāts, bet jau ciet. Šis nebūt nav vienīgais piemērs. Tāpat man ir izgājis, gribot notestēt hinkāļu krogu Bruņinieku ielā, nesen garāmbraucot pamanīju, ka ciet ir arī populārais Stabu un Valdemāra ielas stūra ķīniešu restorāniņš Honkonga... Jā, krogi ir tas gadījums, kur mana skleroze nespēs sniegt tikai priecīgus atklājumus. Atceros tikai, ka jau sen ir ciet reiz slavenais Ķirsona Staburags un Vāgnerielas Zivju restorāns. Var gadīties arī tā, ka krogs gan strādā, bet tajā no senās godības maz kas palicis pāri.
Galu galā ilgdzīvotāji vienkārši būtu pelnījuši, lai tajos ielūkojas ik pa 10–15 gadiem. Nupat tā arī izdarīju, Torņa ielas Balzambārā atklājot būtībā jaunu lielisku vietu. Kaut kad noteikti būtu jāaiziet uz Lidojošo vardi un vēl dažu citu iestādījumu, kura spoguļi vēl atceras mani otrās jaunības plaukumā. Bet kas notiek kādā citā Rīgas labajā krogā – Elmāra Taņņa pirms 15 gadiem radītajā Čarlstonā? (Paša Taņņa mājīgais restorāniņš Umami arī diemžēl jau ciet...)
Sociālie tīkli vēstīja, ka viss notiekot! Ielūkošanās plānu sastādot, konstatēju, ka restorāna lielais jaunums ir branči jeb svētdienas lēnās brokastis. Uz tām tad arī devos un, ziniet, tagad varu teikt, ka lielisks brokastpusdienu piedāvājums kopā ar nekur nepazudušo un vēl uzlaboto Čarlstona atmosfēru turpmāk liks man to saukt par vienu no pašām brančīgākajām vietām Rīgā.
Svētdienas rītā ieejot restorānā, pirmos pamanu bērnus, bet uzreiz varu teikt tiem, kas bērnus krogos lielās devās nepanes, – te ir padomāts par viņu nodarbināšanu īpašā spēļu istabā. Otrais jaunums ir interjera detaļa – alkšņa malkas krāvumi starp galdiņiem. Jau pirmsmalkas laikā Čarlstons ar vairākām detaļām man radīja sajūtu, ka atrodos krogā, kurš spējis uzķert pirmās Latvijas laika krogu gaisotni, bet tagad malciņa atraisa un nomierina pavisam. Trešais jaunums – svētdienas brančs te ir jau iecienīts pasākums, jo pie vairākiem galdiņiem nelielas latviešu kompānijas svin kādas jubilejas vai vienkārši bauda rītu. Ceturtais, protams, ir šefpavāra Haralda Mekša brokastu klājiens: siltas un aukstas desiņas, gaļiņas, grilēts lasītis, dažādi iedvesmojoši zaļsalātiņi, biezpieniņi, siļķītes un citi labumi plus piedāvājumi uzcept olas vai omletes, plus ļoti laba kafija, plus Prosecco, plus – jāatkārtojas, lielais pluss ir tiešām svētdienīgā atmosfēra. Tūlīt nāks vaļā arī terase, tātad galdiņu izvēles iespējas vēl dažādosies.
Branča iejūsmināts, iegriezos Čarlstonā vēlreiz, notestēju tā klasiku – steiku ar zilā siera cepuri – un konstatēju, ka arī tas nav neko zaudējis no savas klasiskās garšas. Lētāks gan arī nav kļuvis, bet eirocenas jau īsti reāli pagaidām vēl neuztveram.
KDi ēda
Čarlstona brančs – EUR 14,20
Blue cheese Fillet Mignon – grilēts liellopu filejas steiks ar zilā siera krēma cepuri – EUR 23,90
Čarlstons
Blaumaņa ielā 38/40
Atvērts no 10.00 līdz 23.00 (sv. brančs 11.00–16.00)
Interjers *****
Ēdieni *****
Apkalpošana *****
Atmosfēra *****
Bērniem draudzīga vide ****