Aishila, Eiripīda, Senekas, Platona, Hēsioda, Hēroda, Sofokla, Ksenofonta un citu autoru darbi, arī Indriķa hronika (1993) kļuvuši latviešu lasītājiem pieejami, pateicoties nenogurstošā darbarūķa (tā gribas teikt par aizgājēju) pūlēm.
Grūti īsumā raksturot Ābrama Feldhūna garā mūža darbus. Tad jāmin gan Svešvalodu katedras vadīšana RPI (1958—1975) līdz ar vācu valodas pasniegšanu, gan darbs izdevniecībā Liesma (1945—1958). Un gari, gari gadi veltīti senajai literatūrai. Izveidojis Glika Jaunās derības tulkojuma leksikas kartotēku; sastādījis sengrieķu īpašvārdu atveides izdevumu, tapusi sengrieķu dzejas izlase Afrodīte mirdzošā tronī (1994). Un visas minēto autoru grāmatas, kas radušās, pateicoties viedajam zinātniekam (šis apzīmējums viņam atbilst vairāk nekā "tulkotājs"), kopā ir liela, savdabīga enciklopēdija, jo katram tulkojumam pievienoti plaši komentāri un visaptverošs priekšvārds vai pēcvārds.
Paldies gudrajam kolēģim: daudzkārt, ja bija saskarsme ar Grieķijas vai Romas senatni, noderēja viņa lietišķais padoms, piedalīšanās kā zinātniskajam redaktoram kolēģu tulkojumos. Apbrīnas vērta ir Ābrama Feldhūna latviešu valodas prasme un izjūta, ja ņemam vērā, ka viņa bērnības valoda ir bijusi cita. Tātad piecas nevainojami apgūtas un diendienā lietotas valodas, taču šķiet, ka ir bijušas vēl dažas citas pasīvajā lietošanā, bet par to viņš nerunāja.
Par Ābramu Feldhūnu varam teikt: strādāja, līdz pēdējie spēki zuda. Vēl pirms trim četriem mēnešiem viņš sacīja: "Ne jau darbs man sagādā grūtības." Grūtības darīja smagās slimības, ar ko šis varonīgais cilvēks visiem spēkiem cīnījās.
Lai kolēģim Feldhūnam gaiši Aizsaules ceļi un paldies.
Latvijas Rakstnieku savienības vārdā — Elga Sakse un Mudīte Treimane
No Ābrama Feldhūna atvadīsimies trešdien, 4.martā, plkst.11, Krematorijas Lielajā zālē