Akciju māksla
Šo sajūtu vēl pastiprināja fakts, ka pārējo — žurnālistu un tiešām tūkstošos mērāmo Eirovīzijas fanu no visas pasaules, kas par lielu naudu bija iegādājušies special guest kartes — drošību ierobežoja teju pie katrām durvīm stāvošie miliči ar izmocīti laipno "jor beidžik, pļīz" (lūgums uzrādīt akreditācijas karti ar tajā iestrādātu mikročipu, kurā atrodami visi svarīgākie anketas dati par konkrēto personu) un šī "beidžika" obligāto skenēšanu, kas, pieļauju, dod iespēju pilnībā kontrolēt jebkuras personas pārvietošanās un atrašanās vietas. Piemēram, miliči/drošībnieki skenēja žurnālistu kartes, gan kaut uz trim minūtēm ieejot preses centrā, gan izejot no tā, gan dodoties uz bāru pēc kafijas, gan attālinoties no tā....
Interesanti, ka pat arī tāda iestāde kā Eiropas raidorganizācija (EBU), kuras centrālais birojs nebūt neatrodas Maskavā, Lubjankas laukumā, paradoksālā kārtā atbilda visiem policejiskas varas struktūras parametriem: nabaga vācu/amerikāņu duetam Alex swings, Oscar sings reizes trīs nācās ar EBU funkcionāriem saskaņot savu uzstāšanos, kurā kā oriģināla un, protams, pikanta odziņa bija paredzēts slavenās daiļavas un eleganta striptīza mākslinieces Ditas fon Tīsas priekšnesums.
Un tiklie EBU funkcionāri izlēma kategoriski neļaut Ditai izģērbties topless, glīti un pavisam ne piedauzīgi uz dažām sekundēm atkailinot vienu krūti, kā māksliniece demonstrēja mēģinājumā! Argumentācija — šo Eiropā populāro muzikālo raidījumu skatās arī bērni.
Kad vācieši mēģināja paironizēt, ka pulksten 23 naktī gan ikvienā tikumīgā ģimenē bērni jau atrodas gultās, EBU biedri ironiju izlikās nesaprotam. Es vēl te piebilstu, ka ukraiņu agresīvās tīģerienes Lobodas nepārprotami uz grupveida orģijām zem Ukrainas nacionālā karoga mudinošais priekšnesums vai turku daiļavu aktīvi popularizētā pakaļu gorīšana Eirovīzijā bija pulka piedauzīgāka.
Tādēļ gluži vai sajūsmu morāli nenoturīgās tautas — proti, žurnālistu vidū izsauca norvēģa Aleksandra Ribaka asprātīgais paziņojums preses konferencē uzreiz pēc uzvaras: "Žēl, ka Maskavas milicija un Maskavas geji pa dienu sakāvās, varēja taču paciesties līdz vakaram, līdz fināla koncertam, jo lielāko Eiropas sekspārtiju jūs visi tikko redzējāt, un tieši geji koncertā bija galvenie, kas rūpējās par vispārējo jautrību. Vai tad nebija forši?"
Divdesmit trīs gadus vecais puisis ar lielo muti, skaņo balsi un žilbinošo smaidu, kas tikai televīzijas bildē izskatās pēc maza mīļa bērna, nebūt nav naivs. Viņš, citstarp, bija vienīgais finālists, kurš publiski paškritiski arī atzinās: "Man nav ne mazāko ilūziju, ka mana balss būtu visizkoptākā un labākā šajā konkursā, man vienkārši paveicās ar šo lipīgo dziesmu."
Un tad atgriezies dzimtenē, kurā redzi gadskārtējo Galveno Akciju Mākslas paraugu valstī — ar policistu strēli dubultnožogoto Vērmanes dārzu, kurā pulciņš varavīkšņainu ļaužu "demonstrē" par cilvēktiesībām, bet Latvijas galvenā akciju māksliniece un Anti-Dita fon Anti-Tīsa, tērpusies viscaur melnā, basām kājām un ar milzu pareizticīgo krustu uz krūtīm guļas uz ielas, lai pasaulē valdītu miers.
Mūsu tautieši ir lieli mākslinieki.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.