Alfreds Putniņš 4.II 1919— 9.VII 2009
Pēc atgriešanās Latvijā
A.Putniņš mācījies Rīgas 2.pamatskolā, beidzis 2.Rīgas Valsts ģimnāziju, studējis LU Inženierzinātņu fakultātē. 1944.gadā beidzis virsnieku kursus un līdz pat 1945.gada 9.maijam bijis sakaru virsnieks latviešu leģionā. "8. maijā pacēlām sarkanbaltsarkano karogu, nodziedājām himnu. 9.maijā izklīdām pie pacelta karoga, kas varbūt bija iemesls pārdomām — karogi nemirst," rakstījis dzejnieks autobiogrāfijā. Tieši tāds bija viņa pirmā, tikai 1993.gadā izdotā krājuma nosaukums, kad dzejniekam bija jau 74 gadi. Pirms tam viņš vairāk nekā 10 gadu bija pavadījis gūstekņu nometnēs Krievijā un Kazahijā. Daļu Putniņa nometnē rakstīto dzejoļu kāds vācu gūsteknis pēc atbrīvošanas pārved uz VFR, tur tos saņem vēsturnieks Ādolfs Šilde un jau 1956.gada jūlijā anonīmi publicē grāmatā Pa deportēto pēdām. Šie 17 Putniņa dzejoļi kļūst par pirmo latviešu nometņu literatūras publikāciju Rietumos. 1978.gadā Putniņš uzraksta Latvijas sešdesmitgades atcerei veltītu pārdomu ciklu Sāpju slieksnis, kura manuskriptu pārsūta uz ASV.
1993.gadā Alfreds Putniņš atsāk publicēties. Iznāk viņa pirmais krājums Karogi nemirst (tajā ietilpst arī Kanādā godalgotais darbs Sāpju slieksnis), 1994.gadā viņu uzņem Rakstnieku savienībā, pēc tam dzejnieks izdod vēl piecus krājumus. A.Putniņa lirika pieskaitāma mūsu romantiskajai tradīcijai. Gadu tūkstošu mijā Putniņa lirikā vērojams arī ass laikmeta pretrunu tēlojums un realitātes filozofiska apcere.
LRS vārdā Viesturs Vecgrāvis
*
Atvadas no dzejnieka 14.jūlijā plkst.13 Pleskodāles kapos.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.