Dzintara istaba vairāk nekā divsimt gadu greznoja pili Krievijā, bet, sākoties Otrajam pasaules karam, Hitlers paziņoja, ka tai jākļūst par Trešā reiha lepnumu. Strauji sasnieguši Ļeņingradu, nacisti iebruka Katrīnas pilī, izlauza no sienām dzintara paneļus, salika tos kastēs, un istaba pazuda no redzesloka. Kopš tā laika to neviens nav skatījis. Ketrina Skota-Klārka un Eidriens Līvijs, grāmatas "Dzintara istaba" autori, pa šīs zaudētās vērtības pēdām tikuši tālāk par pārējiem, atšķetinot samudžinātu liecību kamolu, kas apvija Dzintara istabas likteni. Šis pētījums viņus aizveda uz Austrumeiropu un iemeta izlūkošanas un pretizlūkošanas pasaulē. Ierakušies Sanktpēterburgas un Berlīnes arhīvos līdz šim plaši nezināmās dienasgrāmatās, vēstulēs un slepenajos ziņojumos, viņi pirmie atklāja pārsteidzošu sazvērestību ar mērķi slēpt patiesību.
“Šai aizraujošajai grāmatai piemīt visas labam detektīvstāstam raksturīgas nianses, kas noved pie pārsteidzoša un negaidīta pavērsiena. Fakts, ka tas nav stāsts par izmeklēšanu, bet faktu izmeklēšana, vērš to vēl saistošāku.”
Ričards Kremptons,
Oksfordas Universitātes profesors, Austrumeiropas vēstures pētnieks