Uz sarunāto interviju kādā Vecrīgas kafejnīcā Sonora Brice ierodas dažas minūtes pēc norunātā laika — vajadzējis pabeigt dažus steidzamus darbus. "Vispār jau programmu grupa savu ir padarījusi, un tagad it kā mēs varētu mierīgi noskatīties, kā streso pārējie kolēģi. Taču jāturpina strādāt ar festivāla viesiem, semināriem un to, kā informāciju par Arsenālu labāk nogādāt pie skatītājiem," stāsta Sonora Broka. Kopā ar citām kolēģēm viņa pie šī Arsenāla programmas strādājusi teju divus gadus. Lūgta ieteikt vismaz vienu festivāla filmu, viņasprāt, visbūtiskāko, Sonora Broka aizdomājas: "Tā varētu būt slavenās krievu režisores—dokumentālistes Marinas Razbežkinas spēlfilma Grava, kura tapusi pēc Jeseņina darbu motīviem — dramatisks un spēcīgs darbs, ar lielisku aktiertēlojumu. To ir vērts redzēt."
Izbauda citādas pilsētas
Sonoras Brokas un viņas komandas uzdevums ir atlasīt filmas arī bērnu filmu festivālam Berimora kino, Ziemeļvalstu filmu festivālam un Fantāzijas filmu festivālam. "Daudzi jautā, vai tiešām šos divus gadus starp festivāliem mēs atlasām filmas Arsenālam. Tā gluži nav, jo katrs no šiem mazajiem pasākumiem prasa tikpat daudz darba." Tas gan nenozīmē, ka Broka un viņas komanda nemitīgi skatās kino, bet pārsvarā filmu atlase notiek izbraucienos — festivālos un citu valstu kinomuzejos, u.tml. Gaišā puse šim darbam ir tā, ka Sonora var apskatīt arī pasauli. "Droši vien esmu viena no tiem laimīgajiem, kura pa Sv.Marka laukumu Venēcijā bijusi izdevība staigāt pusnaktī, kad tur vairs nav tūristu bari, dzirdēt, kā gar mājām atbalsojas soļi un kanālos šļakstās ūdens. Mēs tās pilsētas redzam pilnīgi citādākas, un savā ziņā tas ir pluss — kārtīga atslodze pēc lielās filmu skatīšanās."
Vai pēc filmu atlases Sonora vēl grib kaut ko dzirdēt par t.s. normālo kino? "Protams! Nesen ar meitiņu Patrīciju, kura šogad sāka mācīties 1.klasē, noskatījāmies bērnu filmu Kung Fu Panda." Vislabākā atslodze Sonorai šķiet angļu detektīvseriāli — tādi, kuros darbojas mazas slepkavīgas kundzītes. "Nu tādi, kas tapuši pēc Agatas Kristi darbu motīviem. Tā ir mana terapija."
Pieņem pārmaiņas
Karjeru Arsenālā Sonora sākusi pirms četriem gadiem, un viņas pirmais projekts bija filmu atlase Ziemeļvalstu filmu festivālam 2005.gadā, kad viņa sākusi apgūt šā darba nianses. "Neesmu to beigusi vēl tagad, jo vienmēr jau var izdarīt kaut ko vairāk un labāk. Taču pašlaik jūtos apmierināta ar to, ko esam izdarījušas šajā Arsenālā." Viņa smejas, ka nokļūšana Arsenālā nesaistās ar skaisto Pelnrušķītes ceļu caur ērkšķiem uz zvaigznēm, jo šo darbu dabūjusi, pateicoties kādai savai bijušajai kolēģei. "Tā nokļuvu šeit, un jau esmu pieradusi pie Arsenāla mājas kāpnēm, kas ir labākas par jebkuru kardiotrenažieri..."
Kā Sonora vērtē Arsenāla jauno prezidenti Elvitu Ruku, kura nomainīja amatā Augustu Sukutu? "Protams, citādāk, jo Augusts ir vīrietis, bet Elvita — sieviete. Tādēļ noteikti var just sievišķīgo šarmu visā, ko viņa dara, un arī festivāls būs ieguvis sievišķīgākas aprises. Grūti pateikt, kā viss izvērsīsies, jo ir jau tikai pats sākums." Bet par Augusta Sukuta iespējamo ierašanos Rīgā uz festivālu Sonora teic: tas ir Lielais Noslēpums. Zināms tikai, ka Sukuts jau paguvis iejusties Spānijā, sastādot tur apelsīnkokus un vīnogulājus.
Vairāk par Arsenālu: rītdienas KD un www.diena.lv