Stāsts par krupi neapšaubāmi ir stindzinošs. Tā gaismā viss pārējais nav svarīgs. Ziņu portālos vakardienas pēcpusdienā savs virsraksts bija piemeklēts vai katrai otrajai kādreizējā premjera un Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles Spīdolas balvas pasniegšanas pasākumā teiktās runas rindkopai. Runa viena, ziņas vairākas, visa centrā – krupja šaušalīgais liktenis.
Bet TV ziņas (TV3 un LNT) vakarā koncentrējās uz krupja tuvajam galam veltīto citātu – pērn krupis, kā klāstīja Šķēle, sildījās un posās vārīties, šogad jau cepas. Gatis Suhoveckis no LNT, stāvēdams, uz ielas, kā karstās ziņas centrā, stāstīja par krupi. Vēlāk pa šo pašu ielu, salīcis un norūpējies, aizsteidzās pats orators. Nekādu komentāru, nekādu skaidrojumu, vai krupis būs glābjams? Ja Šķēle sacerējis runu, pārējie spēj tikai to atkārtot vai klusēt.
Nieks, ka vakar lietū piketēja jaunās māmiņas. Arī ārstu streiks uz šī fona ziņās izskatījās kā zināma un gaidīta parādība. Sīkums, ka Šķēle ir hroniski nepieejams, ja vajadzīgas atbildes uz jautājumiem, par kuriem viņš tiešām varētu sniegt atbildes – par savu darbību gan agrāk, gan pēdējā laikā. Viņš nāca kā stindzinoši nežēlīgās krupja vēsts nesējs, lai gan skaidrs, ka viņa pārstāvētā partija ir stāvējusi tuvu krupja mocībām un veicinājusi šī abinieka eksekūciju.
Tāpēc es nesaprotu, kas tā par aizgrābtību ar vienu runu, ja kolēģi spēj paķert tikai spilgtu metaforu par krupi, bet neko apkārt neredz. Es skaļi smējos, kad LNT sava sižeta beigās piebilda, ka šogad Spīdolas balvu ekonomikā saņēma Operas direktors Andrejs Žagars. Varat minēt, vai viņš tika parādīts? Nē, protams, jo stāsts taču bija par krupi.
Es gan nedomāju, ka viena izbijuša politiķa gadskārtējā runa ir tāds notikums, kas būtu nacionālo ziņu vērts. It īpaši tāpēc, ka, vismaz spriežot pēc atreferējumiem, nekas vairāk par krīzes attēlojumu ar citiem vārdiem tajā nebija pateikts. Vai tiešām pats uzstāšanās fakts viens piepilda ziņu, jo vismaz sižetos citu viedokļu nebija. Būtu jau labi uzzināt, ko par Šķēles abinieku sāgu domā citi, kas arī spēj ko teikt par krupjiem. Taču Šķēle dominēja, tāpēc citiem pat netika kas jautāts. Bet profesionālisma pamatlikumi tomēr liktu paskaidrot šīs runas nozīmi, jēgu, nākotni. Vai krupis nāks arī pēc gada un uzcepies, kā reiz nežēlīgajās tautasdziesmās dainoja Ufo un Fredis, mūs piemeklēs „iekšu iekšas svaidīdams”?