Desmit mīlas definīcijas

Pie draudzenes palasījos un labi, ka tā - būtu velti izdevusi naudu. Izskatās, ka autore ir izrakstījusies...

Man šķiet, ka nevajadzēja labu draudzeni ņemt par grāmatas redaktori. Tas šajā gadījumā nav palīdzējis. Nedraudzīgāka, lietišķāka perosna būtu ievērojusi negludumus, pārspīlējumus (kuriem nav seguma, atrisinājuma un lasītājam saprotama iemesla) un atkārtojumus (Tasmānijas velns ir pieminēt uzbāzīgi daudz reižu - bez kāda atrisinājuma, ja nu vienīgi - naķamajā grāmatā). Par jau apspriesto raktnieces pašas solījumu uz grāmatas ievākojuma un moto vietā - ka nu tik būs kaislīubas un ņemšanās... Nu, jā, te Ikstena pāršāvusi pār strīpu. Vārdsakot, ir sajūta, ka, ies''ejams, ar kādu savas (lasītājam vulgaris nezināmas) dzīves daļu un ka'diem saviem vīriešiem un mīlestībām Ikstena rēķinus nokārtojusi - un tas viņai acīmredzot nav bijis viegli - bet tās mokas un ņemšanās ir vairāk privāta rakstura. Tas, kas viņai pasāi nozīmīgs, vētraisn utt - un ko viņa domājas ielikusi grāmatā - citiem tāds var arī nelikties...

Pēc citām recenzijām spriežot, grāmata ir tukšs fufelis, tādēļ šajā vienīgajā labvēlīgajā grāmatas apskatā neko labāku par "Izlasīju šajā grāmatā to, ko gribēju, un tas man patika. " nevarēja pateikt...Jo, ja pa īstam grāmatu analizētu, tad atklātos, ka čuš vien tur ira. Viena izliekas par mīlas rakstnieci, otra - par aizgrābtu recenzenti, lai kāds tomēr piespiestos un nopirktu grāmatiņu...Latvija tik maza, ka reizēm skumji.

Citāts: "Viņas nāk un noslauka no zemes virsas mākslīgo krāšņumu — ar paplāniem matiem, ar lieliem dibeniem, varenām krūtīm, ar vēderiņiem, ar ciskām, kas notrīc, ar vājām rokām, kas stiepušas smagumus, ar ikriem, kuros iegravēts tumšs vēnu raksts, ar sejām, kurās ierakstīta viņu dzīve, — tik daiļas kā Dieva radītas viņas nāk šajā pļavā." .................... Ak vai, cik salds iecerēts šis sīrupiņš sieviešu zurnālu vidējstatistiskās varones un lasītājas ausī!.. :)) (Tikai jautājums, vai tā vidējstatistiskā tiešām tāda ir?..) Dieviņš, par laimi, ir radījis ļoti dažādus radījumus. Vai tās sievietes, kurām Viņš devis stipras rokas, stingras ciskas, mazas krūtis un biezus matus, pēc cienījamās autores domām, ir "mākslīgi skaistas", kas "jānoslauka no zemes virsas"? (Mēs, par laimi, nedzīvojam Amerikā; te ir pietiekami daudz dabiski skaistu sieviešu arī bez liekā svara.)

"noslauka no zemes virsas mākslīgo krāšņumu", nospiež ar masu, kā siseņu bars reibinošu akāciju, kā ganāmpulks ziedus...

esmu par erotiku literatūrā, pat tajā peltajā sieviešu literatūrā, bet manuprāt "apakšiņa" skan pietiekami tizli, lai es viltos vēl grāmatu neizlasījusi. un negribas...ērcināties par šo slidīgo un svarīgo mīlas tematiku, pietiek jau ar sieviešu žurnāliem u.tml.