Dzīves nomelnošana?

12.klasē D.Lūse man pasniedza latviešu valodu (par ko ļoti nācās vilties. Traģiski vilties.). Atceros šo kundzīti ar saviem nelokāmajiem principiem, nespējot pieņemt otra viedokli tādu, kāds viņš bija. Viss bija tendēts uz vienu skatapunktu - nelokāmu!!! 2 lietas spilgti atceros viņas mācību laikā: 1) sportisti ir un paliek sportisti; 2) latviešu teātri kļuvuši nekontrolējami, jo nav pieņemami, ka pirmais vārds, ko tu izdzirdi uz teātra skatuves ir "dirsa" (piedodiet, tā tas arī tika pasniegts 12.klases auditorijas priekšā). Viņa toreiz nenosauca izrādes nosaukumu. Kā pēc vairākiem gadiem uzzināju, tā bija izrāde "Ceplis" Latvijas Nacionālajā teātrī. Nekā rupja un cenzējama gan tur nesaskatīju, bet varbūt, ka piederu pie jaunākās paaudzes, kura izaugusi visatļautības laikmetā, bet joprojām lasa grāmatas, dodas uz teātri.... Uzreiz gan atzīmēšu, ka no I.Ābeles darbiem neko neesmu lasījis, jo esmu varbūt konservatīvs, bet jaunākie latviešu prozas darbi nebūt nešķiet pārliecinoši.

priecājos par citas lauras atklātību,es pie Lūses mācījos arī lit. mācīšanas metodiku-reti nākas redzēt milzīgu pašapziņu apvienojumā ar pilnīgu nekompetenci. Viedoklim presē jābūt pamatotam un uz zināšanām balstītam, nevis emocionālai bļaušanai. Malacis, Bereli!

Romānu lasījusi vēl neesmu, bet diskusiju lasu ar aizrautību :) Paldies visiem autoriem! Reti kad kaut ko patiesi ar azartu lasu mūsdienu kultūras presē :)

klau, veči, Lūse publicēja savu rakstu nevis kā vienkāršu recenziju, bet kā aizejošās paaudzes pārdomas - kurp ej, jaunā paaudze? Ābeles romāns tur ir tikai līdzeklis, lai parādītu jauno rakstnieku postu un sauktu pēc pozitīvas ideologijas (šķiet, bija pieminēti arī Pauls Bankovskis un Nils Sakss). tādā gadījumā viņa pati vēlējās izraisīt diskusiju, kam pārējie piekrita. kāpēc kādam atteikties no viedokļa, ja tāds ir? citādi te kā pīļu dīķī - vieni raksta, otri izliekas, ka lasa, trešajiem viss pie kājas. es pāris gadus studēju Maskavā un tur tādas viedokļu apmaiņas bija parasta lieta. mans pasniedzējs (arī profesors) mācīja: no diskusijas vajag atteikties tikai vienā gadījumā - ja uzskati otru par muļķi. par muļķi te cits citu neuzskata, tas priecē. paldies Lūsei un "Dienai", ka nav remdenas

Man neizsakāms prieks, ka autoritātes literatūrā beidzot redz, kāds pasniedzējs man skalojis smadzenes 7 gadus fil. fak. Viņa pasniedz milzu skaitu dažādu kursu, bet pilnīgi neorientējas literatūrteotijā. Tādejādi visos šajos kursos viņa izķidā pavirši uztvertu romānu sižetu un pazemo studentus, kuri spēj analizēt tekstu un ir ievērojami zinošāki literatūrā par pašu cienījamo profesori. Bet viņai ir dota šāda vara un viņa to izmanto godam.

es izlasīju. mans viedoklis - romānu šādā formā (bez korekcijas) varēja arī nepublicēt. cita lieta,- ja vajadzēja honorāru

Liekas - reti kurš ir lasījis romānu!!! Vai tiešām vienīgais diskusijas objekts ir tas, ko kurš teicis, ko kāds padomājis un ko mums visiem īstenībā vajadzētu domāt?! Lasīt grāmatas vajag, nevis ķengāt cilvēkus!

prieks par to, ka presē sastopami dažādi viedokļi. man pašai ļoti patika Lūses raksts, taču nepatīkami pārsteidz Bereļa rupjais atbildes izgājiens. par Krivadi un Ābeli, autorei pašai iesaistoties šāda veida diskusijā par savu darbu, - nav komentāru. žēl, ka Ābele uzskata, ka var atļauties aizbāzt muti visiem, kam viņas darbi nepatīk. turklāt "Paisums", manuprāt, ir viņas vājākais darbs.

Jā, tajos laikos tāda romantiska spriedelēšana un t.s. "tautas etimoloģijas" piekopšana bija modē. ("Tautas etimoloģija" ir nezinātāju mēģinājumi izskaidrot vārdu nozīmes.) It īpaši cilvēkiem, kas nezināja tās valodas, par kurām spriedelēja. Kā lai latīņu vārdā iekļūtu "sena austrumnieciska" (kādas valodas??..) sakne? Tad jau mēs tādā pašā veidā varētu apgalvot, ka, piemēram, vārdā "kompjūters" ir ietverts latviešu vārds "jūt" (3.personas forma no "just"..)

Precizējot par kultūru, citēšu no Riharda Rudzīša grāmatas "Nikolajs Rērihs. Kultūras ceļvedis": "..kultūras pirmatnējais jēdziens [Nikolajam] Rēriham ir k al p o š a n a G a i s ma i. Šim jēdzienam viņš rod arī valodniecisku attaisnojumu. "Vārdam Kultūra ir divas saknes. Pirmā druīdiskā...Kults arvien paliks Labās Sākotnes godināšana, bet vārds Ur mums atgādina seno austrumniecisko sakni, kas nozīmē Gaismu, Uguni." Tā Kult-Ur - nozīmē Gaismas godināšanu." Paldies par aizrādījumu.

Urā Berelim!

Man patīk, kad cilvēki izsakās skaidri un , galvenais, par lietu.

Pareizi, Vārdnīciņ, kad jau bija radies lietvārds "cultura", tas to arī nozīmēja, bet tas ir radies no nākotnes divdabja, un tā vārda daļa "-ur-" nozīmē ne vairāk, ne mazāk kā nākotnes divdabja piedēkli, nevis kaut kādu "gaismu" vai "uguni", kā Laura raksta.

cultura, ae f - apstrādāšana, izglītība

Paga, paga!... Kas tad tie par murgiem!?.. Kāds vēl "Ur - uguns, gaisma" latīņu izcelsmes vārdā "kultūra"!?... :))) Tas "ūr" tajā vārdā ir no latīņu nākotnes divdabja galotnes (kas pievienota vārda "colere" ('kopt') perfekta celmam "cult-")!