Unikālā viesizstāde no Parīzes fascinē ar pasaules klases vērtībām,
augsto profesionālo līmeni, mākslinieka radošās daiļrades vērienu.
XXgadsimta otrās puses izcilā franču mākslinieka, Francijas Institūta Parīzes Mākslas akadēmijas Goda locekļa Žana Lirsā vārds pasaulē ir plaši pazīstams. Viņa darbi atrodas daudzu pasaules lielāko muzeju kolekcijās Eiropā, ASV, Brazīlijā, arī Krievijā u.c.
Būdams atzīts plaša radošā spektra mākslinieks (gleznotājs, ilustrators, darbojies arī keramikā un rakstījis dzeju), kura daiļradi ietekmējis kubisms, vēlāk sirreālisms, Žans Lirsā tiek uzskatīts arī par tekstilmākslas kā laikmetīgas mākslas formas aizsācēju.
Leģenda Žans Lirsā
Latvijā izstāde ir ilgi gaidīts notikums, jo šajā Eiropas daļā (t.sk. mūsu kaimiņvalstīs) mākslinieka darbi līdz šim nav bijuši skatāmi. Un, kaut gan mākslinieka daiļradi tekstilmākslas jomā raksturo kopskaitā vairāk kā tūkstotis gobelēnu un pats mākslinieks ir kļuvis par leģendu pasaulē, šajā ekspozīcijā iekļautie astoņpadsmit lielformāta tekstildarbi un arī viens darba kartons sniedz pietiekami bagātīgu priekšstatu par mākslinieka izcili radošo fantāziju, dekoratīvās izteiksmības meklējumiem, formu stilizācijas principiem. Izstādē iekļautie darbi ir no Parīzes Mākslas akadēmijas un mākslinieka atraitnes Simonas Lirsā kolekcijām.
Nopietni ar ideju par laikmetīgas tekstilmākslas radīšanu Žans Lirsā sāk aizrauties XX gs. 30.gados un jau 1933.gadā pirmais gobelēns tiek noausts Obisonā. 1937.gadā viņu patiesi fascinē XVgs. radītais gobelēnu cikls Anžē Apokalipse, kas vēlāk dod ierosmi v desmitdaļīgajam lielformāta darbu ciklam Pasaules dziesma — manifestācijai pret atomkara draudiem pasaulē (apskatāms Anžē pilsētā Francijā), kurā tiek saglabāta Apokalipses episka vēstījuma ideja. 1939.gadā mākslinieks pilnībā pamet glezniecību, lai turpmāko mūža daļu ziedotu tekstilmākslai.
Žana Lirsā nozīme bija tā, ka ar viņa vārdu pēc Otrā pasaules kara sākās vispārēja tekstilmākslas atdzimšana pasaules mērogā. Kustības entuziasti Francijā 1945.gadā apvienojās Gobelēna skiču mākslinieku asociācijā (kur Lirsā tiek iecelts par prezidentu), bet 1961.gadā Lozannā (Šveicē) tiek dibināts Starptautiskais senās un mūsdienu tekstilmākslas centrs (AMTIC). Žans Lirsā kļūst par šī centra prezidentu. Pateicoties AMTIC darbībai, Lozannas pilsētā Šveicē regulāri tika rīkotas gobelēna biennāles, kas vēlāk liecināja par mūsdienu tekstilmākslas dinamisku attīstību pasaulē un evolūciju — no klasiskā līdz eksperimentālajam.
Lirsā un Latvija
60.gados arī Latvijas mākslas dzīves pārstāvji plašāk iepazīst Žana Lirsā vārdu. Īpaši pēc 1961.gada, kad Latvijas Mākslas akadēmijā Rūdolfa Heimrāta vadībā tika atvērta Tekstiliju mākslinieciskās noformēšanas nodaļa (tagad — Tekstilmākslas nodaļa) un tekstilmāksla Latvijā un arī toreiz visā bijušajā Padomju Savienībā sāka iekarot aktīvas mākslas formas vietu izstādēs un interjeros. Žana Lirsā daiļrades devums zināmā mērā kļuva par iedvesmas avotu arī Latvijas tekstilmākslas skolas izveides un attīstības procesā. Kad tika domāts par tekstildarbu kā modernās arhitektūras un interjeru sastāvdaļu. Saiknei ar arhitektūru tika uzsvērta arī latviešu tekstilmākslas skolas veidošanas procesā un gobelēna tehnika kā galvenā tekstildarba izpildījuma tehnika tika ieviesta mūsu mākslinieku profesionālajā apmācībā. Profesors R.Heimrāts studentiem, stāstot par tekstilmākslas attīstību pasaulē, īpaši izcēla Žana Lirsā vārdu un nopelnus modernā gobelēna attīstībā. Klātienē gan toreiz politisko apstākļu dēļ tikai nedaudziem mūsu māksliniekiem izdevās iepazīt Ž.Lirsā kompozīcijas. Vairāk tika studēta prese, pētītas viņa darbu reprodukcijas.
Kur slēpjas maģija?
Kur tad slēpjas Žana Lirsā daiļrades spēks? Vispirms jau jūt, ka tieši šajā jomā mākslinieks saskatīja savas radošās daiļrades spēku. Pēc gobelēnmākslas pagrimuma Francijā XVII gs. beigās un XVIIIgs. sākumā, kad gobelēns bija pārvērties par gleznu kopiju un tajos tika izmantotas tūkstošiem krāsu nianšu, Lirsā pievēršas viduslaiku gobelēnu izpētei, atklājot, ka tajos tiek izmantoti tikai ap divdesmit krāsu toņiem, turklāt to emocionālās iedarbības spēks ir daudz liekāks. Atteikšanās no lineārās perspektīvas un jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumi telpiskuma jomā, kā arī krāsu toņu un nianšu skaita samazināšana kļūst par viņa ieročiem ceļā uz moderno tekstildarbu. Ja rūpīgi papētām kaut vai izstādītos darbus, tad tajos nevaram saskaitīt vairāk par četriem vienas krāsas toņiem — četras zilās, četras sarkanās utt. krāsas nianses. Māksliniekam tuvas košas, aktīvas krāsas, kas psiholoģiski rada optimistisku noskaņu. Sevišķi zilie toņi (īpaši zvaigznes) ir fascinējoši un telpiski izstarojot gaismu šķiet uzmirdz, asociējoties ar senajām Francijas katedrāļu vitrāžām.
Otrs būtisks faktors viņa darbos ir perfekti izstrādāta kompozīcija, trešais –— satura nozīme. Kompozīcijās izvēlētie motīvi, kam bieži ir simboliska vai alegoriska nozīme un kas ietver stāstījumu par savu laikmetu vai būtiskiem politiskiem notikumiem (īpaši tajās, kas radītas kara vai pēckara periodā, jo mākslinieks bija pretošanās kustības dalībnieks) bieži tiek komponēti uz melna vai kādas citas krāsas viendabīga pamatfona (ko var veidot arī vairāktoņu šķiedras) vai uz šahveidīga divu krāsu laukumu līdzsvarotām saspēlēm. Mākslinieka darbu nosaukumi vienmēr ir lakoniski, tie ietver filozofiskus vispārinājumus. Galvenā izteiksmes valoda ir simboli un alegorijas. Gailis, mēness, saule, vīnogas, tauriņi, cilvēks, arhitektūras motīvi — tā ir tikai daļa no mākslinieka galvenajiem "varoņiem". Motīvi viņa kompozīcijās var atkārtoties, tomēr katru reizi runājot jaunā kontekstā tie ietver sevī arī kādu jaunu nozīmi.
Ž.Lirsā kompozīcijas nekad nav tukšas un vienkārši dekoratīvas, vienmēr svarīgs tajās ir saturs un gandrīz katrā meklējams arī kāds zemteksts. Izteiksmes līdzekļu meklējumu vai noteikta saturiskā vēstījuma aspektā.
Žana Lirsā gobelēni ir izteikti dekoratīvi aktīvi un lieliski spēj organizēt telpu. Nezaudējot saikni ar vēsturisko pirmsākumu, pats mākslinieks savus gara darbus asociatīvi dēvējis par "austajām sienām".
Francijā, atšķirībā no vairākām valstīm, kur mākslinieki paši auž savus darbus, jau vēsturiski pastāv privātas gobelēna manufaktūras, kur arī tikuši izpildīti izstādē redzamie darbi. Tāpēc līdzās darbu nosaukumam darbu etiķetēs lasām: Piko, Tabāra, Leguē, Brivē, Simonas Andrē vai brāļu Pintonu darbnīca.
Protams, ka mākslinieks saņēma arī savu laikabiedru pārmetumus, galvenokārt par to, ka motīvi viņa gobelēnos atkārtojas, tomēr viņš turējās pie savas pārliecības: "Es arvien no jauna radu zvaigznes, mēnešus, saules, lapas, gaiļus, zivis, tauriņus, pūces, liesmas, zodiaka zīmes bultas ķēdes...jebko, jo tas man ir nepieciešams un es to vēlos!"