Ideju kari ASV

Lai gan priekšvēlēšanu kampaņas pēdējā posmā komentētāji uzsvēra, ka iznākumu noteiks ekonomiskā krīze un kandidātu nostāja ekonomikas jautājumos, šajās vēlēšanās īpaši skaidri iezīmējās ideoloģiskais un kultūrkaru aspekts. Demokrātiem nācās izšķirties, vai viņi vēlas iestāties par pirmo sievieti ASV prezidenti vai pirmo tumšādaino ASV prezidentu. Spriedelēšana par to, vai šajās vēlēšanās ir vai nav nozīmīgs rasu jautājums, bija tukša. Lai gan pret mediju tiražētiem attēliem jāizturas uzmanīgi, tomēr uzskatu, ka fotogrāfijas ar raudošiem afroamerikāņiem ir liecība par to, ko viņiem varētu nozīmēt Obamas ievēlēšana. "Nācija", kādu to attēloja Grifits savā klasiskajā kukluksklana filmā Nācijas dzimšana, diez vai ir pazudusi, bet zināma simboliska norēķināšanās ar XIX un XX gadsimta vēsturi ir notikusi. Šīs vēlēšanas droši vien bija šoks daudziem izteikti konservatīvā spārna republikāņiem. Vispirms par republikāņu līderiem tika uzskatīti mormonis, ko tā īsti par kristieti nevar nosaukt, un izteikti liberālās Ņujorkas bijušais mērs, kurš ir pret abortu aizliegumu. Kandidāta vēlēšanu rezultāts nebija iepriecinošs, jo izvirzījās Makeins, kurš nebija nozombēts uz Dieva vārda atkārtošanu katrā otrajā teikumā un kura diezgan neatkarīgā nostāja daudzos jautājumos nebūt nepatika konservatīvajiem. Tomēr ar pilnu klapi dažādo Ameriku sadursme sākās līdz ar republikāņu viceprezidenta kandidātes Sāras Peilinas izvirzīšanu. Peilina sevi pasniedza kā vienkāršu sievieti no Aļaskas, pārliecinātu kristieti, abortu pretinieci, mednieci, kas netic histērisku prātvēderu sadomātajiem stāstiem par globālo sasilšanu un neuzskata, piemēram, avīžu lasīšanu (un droši vien vispār lasīšanu) par nepieciešamu politiķa dzīves sastāvdaļu. Patiesībā faktā, ka viņa ir izvirzīta par kandidāti pasaules lielvaras viceprezidenta postenim, bija kaut kas prātam neaptverams - viss liecināja par to, ka viņa nezina pat elementāras lietas par ASV iekšpolitiku un ārpolitiku. Dažās intervijās, ko viņa pamanījās sniegt vadošajiem televīzijas kanāliem, viņa jaucās un nespēja formulēt sakarīgus teikumus angļu valodā, runāja muļķības par to, ka ASV attiecības ar Krieviju viņa pārzina, jo viņas dzimtā Aļaska atrodas ļoti tuvu Krievijai (precizēsim - Čukču pussalai). Ņujorkas joku raidījuma Saturday Night Live skatītāju skaits pieauga par 50%, pirmām kārtām pateicoties aktrises Tīnas Feijas ļoti pārliecinošajām parodijām par Peilinu (skat. YouTube un NBC mājaslapu). Kaut kādā ziņā Peilinas izvirzīšana bija Makeina meistarstiķis, jo visiem patiešām aizrāvās elpa. Tie, kuri bija apvainojušies uz Obamu par to, ka viņš izkonkurējis Klintoni, saprata, ka nu ir lielākas ziepes, bet konservatīvie dabūja savu ideālo kandidātu. Vienu mirkli pat izskatījās, ka kultūrkari pāraugs reālās sadursmēs. Un te nu jāsaka atzinīgi vārdi par Makeinu. Viņš izraudzījās Peilinu, lai uzvarētu, bet neatļāvās spert nākamo soli - uzjundīt konfliktu vēl vairāk. Kad, piemēram, kādā vēlētāju sapulcē sieviete no auditorijas paziņoja, ka, viņasprāt, Obama ir arābs (proti, teju vai Bin Ladena sabiedrotais), Makeins viņu apklusināja un teica, ka Obama ir krietns cilvēks (pretstats arābam?). Tā droši vien bija personiski sāpīga izvēle, bet, manuprāt, atbildīga politiķa cienīga. Daudzi politiķi līdzīgās situācijās ir izdarījuši citu izvēli.