Vācu izcelsmes mācītājs Augusts Bīlenšteins bija latviešu valodas, folkloras, Latvijas vēstures, etnogrāfijas un vēsturiskās ģeogrāfijas pētnieks, viens no izcilākajiem 19.gadsimta latviešu kultūras izvērtētājiem un saglabātājiem.
Izstāde atspoguļo Augusta Bīlenšteina dzīvi un plašo zinātnisko darbību. Eksponātu vidū aplūkojams Augusta Bīlenšteina monumentālais darbs "Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert” ("Latviešu cilts un latviešu valodas robežas tagadnē un 13.gadsimtā” (1892)), kas savā laikā izmantots Latvijas Republikas robežu nospraušanai pēc etniskā principa; etnogrāfiski ļoti nozīmīgais pētījums par latviešu koka celtnēm un iedzīves priekšmetiem "Die Holzbauten und Holzgeräte der Letten” ("Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti” Bd. 1-2, 1907-1920) un valodniecības vēsturē paliekošais izdevums par latviešu valodas skaņām un formām "Die lettische Sprache nach ihren Lauten und Formen” ("Latviešu valodas skaņas un formas” Bd. 1-2, 1863-1864).
Ekspozīcijā apskatāmas arī daudz citu erudītā zinātnieka sarakstītas grāmatas, viņa rakstu publicējumi dažādos izdevumos, neliela daļa no plašās sarakstes, fotogrāfijas, vairāku dokumentu kopijas, daži saglabājušies Augusta Bīlenšteina zīmējumi un citi materiāli. Izstādi papildina Augusta Bīlenšteina dēla gleznotāja Zigfrīda Bīlenšteina darbi (tulkotājas Ināras Korsakas īpašums).
Augusts Bīlenšteins bija gan Kēnigsbergas, gan Tērbatas universitātes goda doktors, Pēterburgas Ķeizariskās Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, vairāku Baltijas un ārzemju biedrību goda biedrs.