Izdota Noras Ikstenas jaunā grāmata "AMOUR FOU jeb Aplamā mīla 69 pantos"

nepērk, jo nejēgā dārgas, un, ja godīgi, man arī nepatika "Amour fou", tāda tukša tā grāmata

Vai apjūsmoto glābējsalu - "mums" - nesauc Lezbsala?

Viss vienos vārtos, vai tiešām vīrietī nav nekā laba? Kādēļ tad precējies...? Ja šis bija kretīns, tad varēji kaut ko no Jāņa piefantazēt, tas jau vismaz nebija melis.... valoda skaista, bet saturs pabāls

iznākusi gana prestižā izdevniecībā? nu gan dod... kopš kura laika Dienas izdevniecība ir kaut cik kotējusies? pat pie tā resursa, ka viņi nemitīgi mēģina visādus pašreklāmas laukumus aiztriept vienā no lielākajiem laikrakstiem; nu nepērk dienas grāmatas. vai nu tāpēc ka neglītas? vai tāpēc, ka neizteiksmīgi autori? jācer, ka Noras Ikstenas darbs būs izņēmums... kaut arī Dienas izdevniecība ij to pamanīsies nogremdēt.

Paldies par ļoti labu grāmatu. neesmu vēl galā, bet ar nepacietību lasu katru pantu. Jā varbūt, salkani un līdz riebumam tieši, bet varbūt mums tieši to vajag, lai iespļauj acī, lai mēs beidzot saskurinamies un redzam kurp mēs ejam. grāmata laba. dažubrīd negribas lasīt cik prasti, bet ne jau autorē vaina..... ķermeņa kults ir visur un šeit tas ļoti triviāli manifestē. neviens pants praktiski nav bez kādas fiziskās mīlas akcenta. šī pārseksojusies pasaule patiesi kliedz, jo grib beidzot kaut ko patiesu. par ko ir grāmata - hm, jā tieši un konkrēti - par mīlestību. paldies autorei.

Lai nostāvas- ja izrādās etiķis- arī lietojama manta.

Man ļoti patīk Ikstenas proza, īpaši Dzīves svinēšana un Dzīves stāsti. Par Nenoteikto biju un Esamību ar Regīnu nemaz nerunājot - tas ir latviešu literatūras zelta fonds! Protams, gaumes var būt dažādas, bet es neticu tiem naidīgajiem komentētājiem... Viņiem vienkārši kaut kas skauž... Nezinu, kāda Nora ir personiskās attiecībās, bet kaut vai tas vien, cik ļoti atklāta presē viņa ir bijusi attiecībā uz savu privāto dzīvi, vismaz man izsaka daudz. Neticu, ka viņai nav talanta, tikai cītīgums.tas neiet cauri!

pārlapoju. palasīju. nepirkšu.

.... bet maliņas-maļinas komentārs liek domāt par kādu žultaini nelaimīgu konekurenti, laikam gan vairāk dzīvē, ne mākslā :D

Līdz šim tas, ko Nora rakstījusi "no sevis" nav īsti aizķēris - jo būtība, kura ir patiesa un dzīva, slēpta aiz formas, kura sevi neattaisno. Savukārt "Nenoteiktā bija" un "Esamība ar Regīnu" bija ļoti, ļoti labas, jo rakstniece vairāk uzticējās lasītājam runājot caur kādu citu, ne sevi. Noteikti nopirkšu un izlasīšu "Amour fou", jo nav latviešiem pietiekami daudz pat vidēja līmeņa mūsdienu prozas, par izcilu nerunājot.

neticu! neticu! neticu, ka nora ikstena spētu uzrakstīt par mīlestību, viņa spēj tīksmināties vien ap saviem skaisti, bet tukši virknētiem vārdiem. nē, nora, tu neesi gudra, nedz kā sieviete, nedz kā autore, bet tu esi cītīga, tas protams, ir daudz, bet neglābj no svilošā tukšuma. par dzīvi raksta Neiburga, tikai žēl, ka tik maz. vēl es nesaprotu, vai visām šitām repšēm, ikstenām un muktupāvelām nav kauns atriebties caur saviem darbiem saviem nenotikušajiem mīļākajiem? izlasi krupja komentāru, rakstniec.

Sarkanais noformējums uzrunā un liek domāt par skaistu, noslēpumainu lādīti, kas pilna ar dārgakmeņiem, ko gribas bijīgi atvērt...bet - kad tajā ielūkojamies, jāatlec atpakaļ un jānoskurinās, pretī veļas krupji un čūskas - kā pasakā par ļauno mātes meitu. Neuzticēšanās, aizdomas un greizsirdība nogalina mīlestību, domas, ko mēs domājam, pašas izdara savu darbu, un tad mīlestībai nekas cits neatliek, kā aizlavīties un dot vietu naidam. Nu nav tikai melns un balts, viņi tie sliktie un viņas tās labās! Kā domāsim, tā arī dzīvosim.

Un kur rodas tādi, kuri neprot garumzīmes un komatus salikt, vien divus nepaplašinātus teikumus uzrakstot? Laikam stacijas tunelī... :)

Tā apsmējos par tavu manierīgo komentāru. Nez kur šadi kompleksaini gudreļmuļķi rodas

Viņai kā autorei laikam tomēr nāk par labu dzīvot laulības ellē, nevis jautri un pašapmierināta ar mīlāķiem.. Diemžēl.. Skumji, bet likumsakarīgi - vai nu dzīvot pa īstam vai iztēlot dzīvi..