El Čarlito openito! – feisbukā šo līksmo vēsti varēja ieraudzīt tas, kurš meklēja Taņņa internacionālā restorāna Umami lapu. Tur viņš arī uzzināja, ka Ģertrūdes ielas mazais restorāniņš, kuru ne viens vien jau bija paguvis iecienīt, vairs neeksistē. Taču ir pasaulē tādas vietas, kas tukšas ilgi nestāv. Tā arī Umami telpās jau trīs nedēļas dzīvo cits krodziņš. Turklāt vismaz mūsu apmeklējuma vēlajā pēcpusdienā izskatījās, ka reklāmas princips "no mutes mutē" jau nostrādājis, jo par apmeklētāju trūkumu te būtu grēks sūdzēties. Nevar, protams, izslēgt, ka uz šejieni viņus atvedis kroga nosaukums, jo El Charlitto vārds varētu būt palicis atmiņā tiem, kas bija iecienījuši Čarlstonu un atcerējās, ka tam bija arī tāds piedēklītis Čarlito. Tātad Kārlītis, un te nu Rīgas ilgdzīvotāja asociācijas var kļūt pavisam dzīvas, bet, tā kā ar aplūkojamo krogu tām nav sakara, atgādināšu tikai, ka par Kārli 70.–80. gados sauca vasaras kafejnīcu Rīgas pils dārzā, ārkārtīgi populāru, lai gan tās sortiments lielākoties bija tikai kafija, azerbaidžāņu brendijs, Rīgas balzams, Rīgas šampanietis un ābolkūka.
Tiem, kas Umami nebija paguvuši iegriezties, jāpavēsta, ka runa ir par krogu Ģertrūdes ielas viskrodzīgākajā posmā – no Tērbatas ielas līdz Akas ielai. Kad te, vienalga kurā metrā, nostājas ielas malā un aplaiž skatu apkārt, rodas sajūta, ka, izņemot krogus, te nekā cita arī nav. Kāpēc tāds jauks restorāns kā Umami tik labā kompānijā bija spiests aizvērties, grūti pateikt. Varbūt bija sācis dziesmu kādas notis par augstu? Drusku tā liek domāt El Čarlito interjerpiegājiens, kurā vienkāršība ir gandrīz vai uzsvērta, lai gan šis tas šķiet palicis no priekšgājēja laikiem – gan ķieģeļu siena, gan smalki aprūsējušās ventilācijas caurules un ventilatoru propelleri.
Pārējās detaļas liktas bez pārspīlējuma – lai gan, uzmetot acis, ir samērā skaidrs, ka tiešām esi ienācis meksikāņu krogā, nekādu inkrustētu galvaskausu un revolūcijas cauršautu sombrero te nav. Tomēr no palodzes viens kaktuss raugās, no plaukta tekila miedz ar aci, no cita plaukta paštaisītie kukurūzas un batātes čipsi čukst: "Mēs esam garšīgāki par parastajiem čipsiem." Leti veido vienkāršu koka kastu krāvums, ēdienkarte ir parasta brūna kartona lapa. Interjera vienkāršība vairo cerību, ka galvenais akcents tiek likts uz garšīgu paēšanu, un tā arī izrādās. No daiļās un laipnās apteksnes noskaidrojis, ka iecienītākais ēdiens te ir Super Americano Burgers, ātri uzmetu aci savām biksēm – vai tās nav par labu burgerēšanas procedūrai – un to arī pasūtu.
Kad glāze gardās paštaisītās El Čarlito citronu limonādes iet uz beigām, burgers ir klāt, un es konstatēju, ka par biksēm varēju neraizēties, jo šeit burgers tiek pasniegts nevis tāds, lai pirmais tvēriens nozīmētu puses satura izspiešanu sev klēpī, bet groziņā, un augšējā maizes puse ir atvērta kā vāciņš. To var piekost klāt visiem tiem labumiem, no kuriem Americano sastāv: paipalu olām, bekona šķēlēm, sieram, zaļumiem, ceptiem kartupeļiem un brīnišķīgai liellopu gaļas kotletei, tas viss kopā lieliskā garšas buķetē. Nākamreiz būs jāķeras pie Chilli con carne, kas te ir gan tīrā veidā, gan kā cita nosaukuma ēdienu papildinājums, un, ja vēderā būs vieta, arī pie burito, načo vai kesadiljām. Šoreiz vēl nogaršoju El Čarlito čipsus ar gvakamoles mērci un varu apliecināt, ka tie tiešām ir labāki par visiem parastajiem čipsiem.
KDi ēda
Super Americano Burgers – EUR 4,55
Pašgatavota citronu limonāde – EUR 1,50
El Čarlito
Ģertrūdes ielā 27
Atvērts no 11.00 līdz 23.00
Interjers ****
Ēdieni *****
Apkalpošana *****
Atmosfēra *****
Bērniem draudzīga vide ***