Diriģenta panākumus nenosaka tas, kā viņš diriģē vai kā
iedziļinājies partitūrās, bet gan tas, vai viņš vispār spējis
nebeidzamajā organizatoriskā darba smalcē koncentrēties tiešajam
radošajam darbam, atzīst Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra
(LNSO) nākamais galvenais diriģents Karels Marks Šišons. Radošai
"laulībai" ar LNSO viņš piekritis tāpēc, ka tieši šajā sadarbībā
atradis "ideālo jūtu ķīmiju". Pašraksturojumā "britu džentlmenis ar
spāņu temperamentu" šonedēļ Jelgavā, Rīgā un Valmierā diriģē spāņu
un čigānu mūzikas koncertus, iepazīstinot ar pasaulē pazīstamo, bet
Latvijā vēl nedzirdēto vijolnieku Sergeju Krilovu (Krievija).
Koncerts, ko Rīgā dzirdēsim 27.februārī, būs jūsu identitātes
manifestācija?
Allegria, kas nozīmē "prieks", ir vārds, ko spāņi lieto
visbiežāk, līdzīgi kā Fiesta (svinības, ballīte) un Artes (māksla).
Spāņu mūzika ir par prieku, dzīves svinēšanu un labu mākslu.
Cilvēki Spānijā strādā, lai dzīvotu, nevis dzīvo, lai strādātu.
Redzot, ar kādu uzcītību un bažām daži LNSO mūziķi cenšas izspēlēt
virtuozās pasāžas, mudinu tik ļoti neiespringt, atbrīvoties — take
it easy! Ja kāda nots būs aplama, no tā nemirst! Tā ir tikai
mūzika. Cita lieta, ja ķirurgs kļūdītos operējot. Arī kļūda ir
dzīves daļa. Tad baudi dzīvi!
Vai varat ar vienu zīmīgu piemēru ilustrēt, kā spāņi "strādā, lai
dzīvotu"?
Spānijā pat vistrūcīgākie atvēl sev prieku svētdienā pusdienot restorānā. Daudzviet citur Eiropā cilvēki to neatļautos, jo daudz lētāk ir pusdienas pagatavot pašiem. Bet ir tik jauki redzēt, ka brīvdienā visi atpūšas, laiski bauda dzīvi un neviens nav satraucies.
Iznāk, ka iedziļināšanās mūzikā, interpretācijā, diriģenta darbā ir pats pēdējais, grūti sasniedzamais posms, lai neteiktu — greznība?
Ir nemitīgi jāplāno nākotne, un tas bieži pat neļauj koncentrēties tagadnes brīdim. Pagājušajā nedēļā nevis nodevos saviem koncertiem Itālijā, bet biju spiests atbildēt uz daudziem epastiem: par programmām aiznākamajā un vēl tālākos gados… Kas? Ar kādiem solistiem?
Par laimi, ātri apgūstu, atceros, asimilēju mūzikas materiālu. Tas diriģentam šodien ir vienkārši nepieciešams. Tagad pa īstam saprotu Londonas studiju gados saņemto profesora sera Kolina Deivisa padomu. Viņš teica: mācies, cik vien spēj, kamēr vēl students, jo vēlāk tev šim nolūkam nekad vairs nebūs ne puse šī laika! Toreiz domāju: jā, jā, stāsti man… Izrādījās, ka viņam ir taisnība.
Interesanti, cik epastus diendienā jums nākas izlasīt un "apstrādāt"?
Man Gibraltārā ir savs birojs un personīgā asistente, kura, starp citu, ir latviete. Viņu sauc Liene Lapševska.
Latviete Gibraltārā? Jūsu birojā? Kā jums izdevās viņu aizvilināt uz šo tālo nostūri?
Viņa iemīlēja vīrieti no Gibraltāra. Tā bija tikai nejaušība, ka viņa kopā ar gibraltāriešu grupu ieradās uz Karmenas pirmizrādi, ko diriģēju Latvijas Nacionālajā operā. Viņa manus draugus nedēļas nogalē izvadāja ekskursijā pa pilsētu. Es arī biju šajā pastaigā. Izrādījās, ka Lienei ir nopietnas zināšanas mūzikā. Iztaujājis Lieni, sapratu, ka viņa būs lieliska asistente. Viņa ne tikai komunicē ar aģentūrām, bet arī orientējas partitūrās. Man tas ir īpaši svarīgi, jo lielākoties izmantoju notis, kuras pats esmu rūpīgi rediģējis. Viņa ir precīza, strādīga un labi zina, ka šodienas konkurencē neder gibraltāriešu ierastais laiskais darba stils. Turklāt viņa latviešu valodā var komunicēt ar LNSO, ar kuru sadarbojos pastāvīgi.
Nu vairs tikai daži mēneši līdz brīdim, kad stāsieties LNSO priekšā kā tā galvenais diriģents. Tiesa, esat jau labi paziņas.
Es gribu, lai cilvēki saprot, ka galvenā diriģenta darbs sākas
jau ilgi pirms kāpšanas uz podesta. Kopā ar LNSO direktoru Intu
Dālderi jau gadu plānojam nākamo sezonu: kurš diriģēs? Kad? Ar
kādiem solistiem? Kādas programmas diriģēšu pats? Jau plānojam
2010/2011.gada sezonu. Ja gribi nolīgt labus māksliniekus, tas
jādara gadiem uz priekšu.
Jūsu vīzija par LNSO tuvākajos gados: quo vadis? Kādā starptautiskā
kontekstā?
Pirmkārt, gribu, lai ar LNSO strādātu tikai augsta līmeņa
diriģenti. Protams, tādi ik pa laikam jau redzēti pie LNSO pults,
taču ar to nepietiek. Vajag, lai labi diriģenti ar orķestri
strādātu vienmēr. Esmu pārliecināts, ka noslēpums, kā padarīt
orķestri labāku, nav meklējams manī. To noteiks pārējie diriģenti.
Es pats taču iestudēšu un diriģēšu tikai aptuveni 40 procentus no
sezonas programmām. Tad kas ar atlikušo, lielāko daļu? Tam ir
izšķirošā nozīme. Mans mērķis ir iesaistīt sadarbībā tikai izcilus
mūziķus, kuri varētu stāstīt par šo orķestri pasaulei. Orķestra
reputācija nav atkarīga no publicitātes presē. To nosaka tas, vai
šo kolektīvu pazīst starptautiskajās profesionālajās mūzikas
biznesa aprindās. Tieši to gribu panākt. Lai mani kolēģi, kurus
sastopu Vīnē, Berlīnē un citos pasaules mūzikas centros, iepazītu
LNSO un pēc tam dalītos pozitīvajā pieredzē par orķestri, Rīgu,
Latviju. Grūtākais nav celt orķestri perfektā kvalitātē.
Visgrūtākais uzdevums ir darīt to starptautiski atpazīstamu un
cienītu.
Joprojām stingri uzskatāt, ka valsts galveno simfonisko vienību
nedrīkst padarīt par izmēģinājumu poligonu riskantiem
eksperimentiem, trenažieri topošiem diriģentiem un
solistiem?
Protams, vēlos iepazīstināt ar jauniem vārdiem, kaut arī nav viegli tos pārdot publikai. Bet tas nekādā ziņā nenozīmē, ka ar LNSO varēs sadarboties ikviens. Ir iespējams un vajag darīt ko jaunu, taču — kopā ar pieredzējušiem vai ļoti talantīgiem diriģentiem. Bet ne ar ambicioziem jauniešiem, kuri steidz sevi apliecināt uz LNSO un pazīstamu personību rēķina. Būsim atklāti: šurp devās arī vienkārši izmēģināt spēkus. Tam jāpieliek punkts. Mums ar Intu Dālderi šajā ziņā ir kopīgs, ļoti stingrs viedoklis: tikai zināma kvalitāte dod tiesības muzicēt ar LNSO! Ja reiz orķestrim sakām, ka jāceļ tā (īpaši — atsevišķu grupu) kvalitāte, tad arī jāpiedāvā tam labākie solisti un diriģenti! Tas ir tikai korekti pret orķestri. Būtisks cilvēciskais aspekts: skaidra, godīga attieksme. Nereti gan galvenos diriģentus vairāk par orķestra un tā prestiža attīstīšanu interesē pašu diriģētās programmas un karjera. Man LNSO starptautiskais prestižs, izaugsme, pašapziņa ir ļoti būtisks mērķis, uz ko tiekties. Pašlaik LNSO jūtu lielu potenciālu, beidzot valda izaugsmei atbilstošs noskaņojums — ikviens no visas sirds tiecas izdarīt labāko, ko spēj. Pirms dažiem gadiem tā nebija, dominēja pašpietiekamība.
Nebiedē ekstrēmi dziļā ekonomiskā krīze Latvijā? Kad slēdzāt līgumu, par to vēl nerunāja…
Esmu noraizējies tāpat kā visi un personiski būtu vēlējies sākt galvenā diriģenta darbu pirms krīzes. Taču es priecājos, ka publika joprojām aktīvi pērk biļetes un vairākums koncertu Latvijā ir kupli apmeklēti. Tātad ekonomiskā krīze tomēr neietekmē sabiedrības morāli, vērtības. Tikmēr daudzviet Eiropā — jo īpaši Vācijā un Itālijā — daudzi koncerti ir pustukši.
Izklausās absurdi. Tādā kultūras sabiedrībā kā Vācija? Un Itālijā, kur grūti iztēloties dzīvi bez operas?
Tieši tur ir dziļa krīze. Šobrīd četri ļoti nozīmīgi Itālijas operteātri — to skaitā Romas un Boloņas operas, Dženovas La Felice — atcēla sezonas pēdējās pirmizrādes!
Taupības režīmā tā nācās rīkoties arī Operai un
dramatiskajiem teātriem Latvijā, sarūk mūzikas festivālu saturs…
Taču Itālijā tas ir skandāls, kaut kas nepieredzēts, jo tā ir zeme,
kur cilvēki dzīvo ar operu! To nevar salīdzināt ar jauniestudējumu
atcelšanu Latvijā, Vācijā, Spānijā, Lielbritānijā vai ASV. Itālijā
tas nozīmē nacionālu katastrofu! Taču tas notiek viņu operas
Mekās.
Tomēr ne Milānas La Scala?
Rādās, ka Berluskoni valdība grib sagraut visus operteātrus,
saglabājot vienīgi Milānas La Scala un Romas Santa Cecilia
orķestri. Skumji… Romas operai nekad nav palielināts budžets, tās
lielisko intendantu Frančesko Ernāni nostādot neatrisināmu problēmu
priekšā…
Kas motivēja saistīties ar LNSO, nevis orķestriem Brno vai Seviljā?
Viens no galvenajiem iemesliem ir Ints Dālderis, jo viņš dara
iespējamu to, ko es uzskatu par nepieciešamu. Mums ir vienota
vīzija un ideāli. Viņa izpratne un profesionālisms ir būtisks
atbalsts iepretim bieži dzirdētiem stāstiem par diriģentiem un
intendantiem, kuri atrodas cīņas pozīcijās. Otrs iemesls ir
pozitīvā "ķīmija", lieliskā gaisotne, kura valda starp mani un
orķestri. Es pazīstu LNSO jau deviņus gadus, un tas ir pietiekami,
lai cits citu iepazītu un iemantotu savstarpēju uzticību. Atmosfēra
ir ļoti īpaša, to grūti aprakstīt vārdos, kā orķestris atsaucas.
Tādu kontaktu citur nejūtu.
Uz kuru vietu mērķējat starptautiskajā apritē?
Pirmās jeb A klases orķestru "divīzijā". Protams, būtu naivi sapņot par Vīnes vai Berlīnes filharmoniķu vai Concertgebouw visaugstākās klases līmeni, vidi un statusu. Taču LNSO var ierindoties ļoti labu Eiropas orķestru vidū. Tāpēc sadarbībai jāaicina atbilstoša līmeņa diriģenti un solisti.
Tomēr nebūs pa kabatai pasaules zvaigznes — kā maestro Zubins Mehta, Daniels Barenboims vai Rikardo Muti.
Nav obligāti nepieciešams par katru cenu dabūt šurp Barenboimu, Mehtu, Māzelu vai Gergijevu. Bet iedomājieties, ka no savu koncertu solistiem Barenboims jau kuro reizi dzird: "Es tikko uzstājos Rīgā, zinat, orķestris tur patiešām lielisks, publika brīnišķīga un pilsēta tik skaista!" Otro, desmito, piecdesmito reizi. Simtajā reizē orķestri būs jau ievērojuši. Lieliski vēstnieki Latvijai ir Andris Nelsons, Baiba Skride, Vineta Sareika un citi izcilie latviešu mūziķi. Taču mans sapnis ir, ka daudzi pasaules mūziķi novērtēs un vēstīs tālāk pasaulē to, cik milzīgs ir LNSO radošais potenciāls, līdz zināmā mūzikas vidē ikviens zinās, kas ir LNSO un kur atrodas Latvija.
Arī pats nesen pildījāt Latvijas kultūras vēstnieka misiju, pasaulslavenā Ziemassvētku koncerta programmā Vīnē iekļaujot Emīla Dārziņa Melanholisko valsi. TV vēroju — publikai patika. Bet kā reaģēja Vīnes simfoniķi (Wiener Symphoniker)?
Sākumā viņi to uztvēra kā sava veida Vīnes valsi, izklaidējošu skaņdarbu, ko pirmoreiz spēlēja ar eleganto, viegli dejisko akcentu: umpapa, umpapa. Apturēju un paskaidroju, kā to spēlē orķestris Latvijā, kāda ir latvieša daba un ko viņiem izsaka šis skaņdarbs — neīstenotu sapni. Kāds ir šī valša īpašais skanējums, dvēsele, kas saviļņo cilvēkus. Tad orķestris to spēlēja jau pavisam citādi.
Svarīgi, ka atšķirībā no Štrausa valšiem, plūdums ir uz trīs, nevis viens. To man, starp citu, izstāstīja Elīnas tēvs koru diriģents Jānis Garančs: nekādā gadījumā nediriģē Melanholisko valsi uz viens! Leonīda Vīgnera ieraksts mani saviļņoja līdz asarām. Tajā ir kaut kas ļoti īpašs, neatkārtojama izjūta un skanējums. Tā skan latvieša dvēsele! Bet Vīnē sākās ar to, ka viņi lūdza programmai valsi, kurā vienlaikus jaušams gan gaišums, gan skumjas. Vai var iedomāties atbilstošāku skaņdarbu? Nākamajā Ziemassvētku koncertā Vīnē diriģēšu Ādolfa Skultes Horeogrāfisko poēmu. Spēlēs Vīnes Radio simfoniskais orķestris.
Kāda būs latviešu komponistu mūzikas vieta LNSO repertuārā?
Sezonu iesākot un noslēdzot, pats diriģēšu jauna, speciāli pasūtīta jaundarba pirmatskaņojumu. Drīzumā būs zināms, kuriem diviem Latvijas komponistiem tos pasūtīs. Sezonas gaitā latviešu mūzika skanēs vēl citu diriģentu programmās. Protams, vajadzīgs līdzsvars: līdzās jaunajam — jau aprobētas vērtības, ko cilvēki vēlas dzirdēt. Zināmi mūziķu vārdi līdzās jauniem. Mūsu pienākums ir ne vien izklaidēt ar pieprasītu repertuāru, bet arī izglītot — arī pašu orķestri, kam nepieciešams repertuārs, kas piestāv, un opusi meistarības slīpējumam. Tam nav nekā labāka par Bēthovena simfonijām, turklāt, tās diriģējot, jūtos komfortabli. Pagaidām ne par kādu naudu nediriģētu Brukneru. Arī Vāgneru izvēlētos piesardzīgi un, visticamāk, mestu līkumu Šūmanim, jo arī man LNSO nebūs izmēģinājumu poligons. Pirmajā sezonā sagatavošu sešas programmas, bet septīto — vasarā. Kopā ar Elīnu Garanču atskaņosim Morisa Ravela Šeherezadi, ko viņa pērnvasar dziedāja Lucernas festivālā ar Klaudio Abado pie diriģenta pults. Savukārt tercetā no R.Štrausa operas Rožu kavalieris piebiedrosies Inese Galante un jauns, spilgts korejiešu soprāns Frančeska Parka.
Arvien biežāk muzicējat kopā ar dzīvesbiedri operdīvu Elīnu Garanču. Vilkme slaveno dzīves un skatuves pāru — Edīte Gruberova&Frīdrihs Haiders, Džoana Sazerlenda& Ričards Bonings virzienā?
Ejam neatkarīgus interpretācijas mākslinieku ceļus, tiekamies īpašos projektos. Tādi ir mūsu galā koncerti — laba iespēja gan ar prieku un bez lieka stresa muzicēt, gan vienkārši pabūt kopā, vienlaikus labi nopelnot (neviena opera nevar sacensties ar galā koncertu honorāriem!). Mūsu dombiedrība piešķir koncertiem īpašu noskaņu un kvalitāti. Taču tieši te arī sākas problēma, jo strauji aug pieprasījums tieši pēc mums kopā…
Pirms Aīdas koncertiestudējuma uzsvērāt, ka mūzikas
atsvabināšanu no dažādiem uzslāņojumiem redzat kā ētisku misiju
laikā, kad sabiedrībā un mākslā šķobās morāles standarti.
Morāles principi arvien vairāk zaudē kādreizējo nozīmi ģimenē,
cilvēku attiecībās, visā komercializētajā pasaulē, kurā viss domāts
pārdošanai. Filmās un izrādēs arvien biežāk redzam vardarbību un
pornogrāfiju. Lūdzu, nepārprotiet. Es neesmu svētais. Nenoliedzu
vērtību, tradīciju, domāšanas, seksa dažādību. Taču kā kristīgu
vērtību garā audzinātam cilvēkam man ļoti daudz nozīmē sastapšanās
un laulība ar Elīnu. Viņa izaugusi un norūdījusi savu vērtību
sistēmu grūtībās atšķirībā no manas bezrūpīgās, pārticībā
aizvadītās bērnības un studiju gadiem, kurus nenomāca izdzīvošanas
rūpes.
Morāles, tikumības kontekstā skatāms arī tas, kāpēc, kā un cik daudz koncertu mūziķis sniedz. Vai viņš neaizmirst, ka kalpo klausītājam, nevis pats sev? Jā, šodien viss notiek tik ātri. Bet tieši tāpēc svarīgi spert soli atpakaļ, apstāties un padomāt: kāpēc es šobrīd daru tieši to? Kāpēc iestudēju operu koncertuzvedumus? Kāpēc nāku par LNSO galveno diriģentu? Kāpēc vispār diriģēju? Kāds ir mans mērķis? Šodien mākslinieki bieži vien piemirst, ka nevis publika kalpo mums, bet mēs tai. Cilvēki jāuzrunā, bet mākslinieks bieži sarunājas pats ar sevi. Frāzes izskan bez krāsām un adresāta. Skaņa nepiepilda telpu. Tas nenozīmē, ka jāspēlē skaļāk. Skaņa jāraida citādi — ar patiesu intonāciju. Tas saistīts ar pašcieņu. Kalpot publikai — tas nenozīmē vienkārši izpatikt. Es negribu justies kā lēta prostitūta! Ir jābūt cieši pārliecinātam un jācīnās par savām idejām un kritērijiem. Tad cilvēki ies kopā ar tevi. Es brīnos, kāpēc pat ļoti ietekmīgi diriģenti, spēcīgas personības piekāpjas, kad atbaidošā pretrunā mūzikai režisori īsteno pašmērķi šokēt? Režisores Kristīnas Milicas Otello iestudējumā Vīnes Valsts operā Daniela Gati tik jūtīgi diriģētā Vīnes filharmoniķu izcilās spēles pavadījumā uz skatuves mētājās prezervatīvi un cilvēki vemstījās… Ir noteikti jāpasaka: nē, es nepiekrītu, pārtaisiet! Pats esmu tā darījis. Jo vairāk diriģentu tā rīkotos, jo labāk.
Starp citu, tā arī neatklājāt, cik epastu dienā izlasāt.
Vidēji četrdesmit piecas līdz piecdesmit lietišķo vēstuļu. Plus vēl privātā sarakste. Kopš Spānijā būvējam ģimenes māju, epastu skaits tikai pieaudzis.
Pārcelsieties no Vīnes uz Spāniju?
Nē, pārcelsimies uz Latviju! Iespējams, jau martā. Pašlaik meklējam mājokli Rīgā. Vēlamies pilnīgi oficiāli rezidēt šeit. Arī nodokļus maksāsim Latvijā. Spānijā top mītne vasaras atpūtai. Nopirkām gatavu un nu pārbūvējam. Tā atrodas Malagā, kalnā. Pa logu lejā redzama jūra. Latvijā tā pietrūkst saules, bet tur saulainas ir 310 dienas gadā! Vissvarīgākais, ka tur mūs neviens nepazīst. Neviens ziņkāri nenovēro. Vīnē pat grūti ar aģentu kafejnīcā apspriest darba lietas: viesmīlis sveicina un paklusām noklausās. Jāpiesargās, jo Vīnē tā mīl baumot! Elīnu atpazina pat lielveikalā. Popularitāte sākumā šķiet patīkama, taču drīz kļūst par nastu — nekur vairs nejūties brīvi, visiem no tevis kaut ko vajag. Vīnē mēs jau četras reizes esam mainījuši telefona numuru. Toties Vīne ir vienīgā pilsēta pasaulē, kurā mūziķi bauda īpašu cieņu.
***
Karels Marks Šišons
Dzimis 1971.gadā Londonā
Beidzis Londonas Karalisko mūzikas akadēmiju
Bijis Dž.Sinopoli un V.Gergijeva asistents
Diriģē pasaules vadošos orķestrus: Vīnes filharmoniķus, Vīnes simfoniķus, Vīnes Radio simfonisko orķestri, Bolcāno Haidna orķestri, Seulas filharmonisko orķestri
Kopš 2003.gada — Anglijas kamerorķestra pastāvīgais viesdiriģents
Kopš 2006.gada — Grācas simfoniskā orķestra galvenais diriģents
Šosezon debitēs Berlīnes Vācu operā, Bavārijas Valsts operā, Veronas Arēnā, Romas operteātrī
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra goda viesdiriģents, galvenais diriģents ar 2009./2010.gada ziemas koncertsezonu