Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

Ko darīt ar šo?

Devītā maija drēgno pēcpusdienu es pavadīju, skatoties Ināras Kolmanes jauno dokfilmu Pretrunīgā vēsture. Laba filma, iesaku (demonstrē k/t K.Suns plkst. 17). Liek pārdomāt par to, cik tomēr dažāda “vēsture” bijusi Latvijas cilvēkiem, kas dzimuši sen sen un savām acīm redzējuši, nē, pārdzīvojuši XX gadsimta lielāko un traģiskāko karu. Un cik nepiedodami stulbi ir mēģināt šo cilvēku “personīgo stāstu” (kas taču ir visa viņu dzīve) ieformatēt kaut kādā vienā, pareizajā Latvijas vēsturē.

Kas bija ļoti patīkami – filmu seansā 9.maijā skatījās paprāvs ļaužu pulciņš, starp cilvēkiem bija arī trīs latviešu kundzes, viena no tām – ievērojama trimdas sabiedriskā darbinieka atraitne. Tad, lūk, kāda “vietējā” no trijotnes pēc seansa skaļi pauda savu sašutumu apmēram šādā agresīvas vistas stilā: “un tie krievi – nu, ko viņi grib? Kā viņi nesaprot, ka te ir Latvija un viņiem ir jāpiemērojas mūsu kārtībai!”

Es zinu, ka noklausīties svešas sarunas nav glīti, taču runātāja uz ielas bija gana skaļa un, kā šķiet, ne vella no filmas nebija sapratusi. Kaut vai tajā ziņā, ka, manuprāt, paši latvieši nemaz nezina, kādu kārtību viņi grib. Vai gan citādi turpinātos šis bezjēdzīgais cilvēku dalījums viņos, svešajos, “kuri nepiemērojas latviešiem” un savējos. Sešdesmit piecus gadus pēc kara…

Pēc filmas pie Berga Bazāra vēl arī satiku prozaiķi Māri Bērziņu, kurš kopā ar kādu jauku būtni devās uz nākamo filmu – Romana Polaņska Rēgu rakstnieku. Tā arī ir teicama filma. Detektīvs ar politisku nokrāsu un amerikāņu imperiālisti tajā, šaubu nav, ir maitas – bet to jau mēs “visi zinām”. Un mans mīlulis Jūens Makgregors kārtējo reizi ekrānā redzams pliks (aktierim dikti patīk filmēties kailam – nu, var taču būt mākslinieciski orientētiem cilvēkiem piemist tādas sīkas vājībiņas).

Māris man pastāstīja, ka tikko – šitik zīmīgā dātumā! – saņēmis Literatūras gada balvu dramaturģijas žanrā. Ņemot vērā ieilgušo krīzi dramaturģijas lauciņā (patiesībā gan – Latvijas literātu un teātru absolūto domāšanas un izteikšanās “māksliniecisko formātu” nesakritību), abi pasmējāmies, ka principā tā ir “vienīgā pareizā izvēle” - iedot balvu rakstniekam, kura lugas ir, atzīšos, maz piemērotas dramatiskā teātra skatuvei, jo tās ir “pārāk” lasāmas, tik literāras, ka tajās patiesībā teātrim vairs nav ko darīt.

Tad es nopirku mājai, vakariņām nepieciešamas dažādas trūkstošās gastronomiskas blēņas, lai pagatavotu vistu sinepjgraudu mērcē, jo vakarā gaidījām ciemos draudzeni, kuru varētu saukt arī par kaimiņieni (tipa girl-next-door, kā franču filmās).

Tad es atgriezos mājās un interneta ziņu lentā atradu, lūk, šo:

Ņūhempšīrā aprīļa beigās piedzimis raibs kumeliņš, kuru nosaukuši par Einšteinu. Viņš sver 2,7 kilogramus un augumā ir 35, 5 cm maziņš. Miniatūrais zirdziņš nav nedz slims ar dvarfismu (pundurītis), nedz citām fiziskām kaitēm, jūtas možs un žiperīgs, un, kā saka zirdziņa laimīgā īpašniece Reičela Vāgnere, “viņš vienkārši ir tāds maziņš”.

Es tūdaļ iegūglēju Ginesa rekordu grāmatā – tur fiksēts, ka līdz šim pasaulē mazākais zirgu jaundzimušais svēris 4 kilogramus. Tātad Mrs. Vāgnere ar Einšteinu var lepoties – jauns pasaules rekords.

Bet galvenais jau, lai tas Einšteins izaug par kārtīgu cilvēku un ir laimīgs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja