Koris

Šajā rakstā Artis Svece aktualizē, no vienas puses, stereotipu par filosofiem kā "autsaideriem" vai "atsaldētiem vērotājiem" un, no otras puses, Svece šeit arī mēģina ierādīt "vērtību pārvērtēšanas" iespējamību, piešķirot latvisko saturu vairākuma vardarbībai pret mazākumu, kā sasaistot "korošanu", "dziedātājtautu" ar deklasētajiem elementiem, nu, arī norādot uz dziesmusvētku apmeklēšanas simulakro motivāciju. Nu, ja nepatīk dziedāt par zagļiem, dzērājiem, žūpām un plenčiem (ak, šie latviešu mīlīgie alkoholiķu apsaukšanas "mīļvārdiņi"), kāpēc, lai par tiem dziedātu? Vai tikai tāpēc, ka tautasdziesmas - "tautas bagātība un svētums"? Katram taču savs!

Es pie izdevības dziedu "Pūt, vējiņi" oriģinālvalodā (t.i. lībiski). Un vispār, man šī dziesma simbolizē nevis dzērājus un dzeršanu, bet to, cik tālus un brīnumainus ceļus no kultūras uz kultūru un no laikmeta uz laikmetu var nostaigāt (un cik daudzus cilvēkus dažādi iedvesmot!) kāda it kā pavisam sīka lieta - šai gadījumā īsa dziesmiņa, kur pirmajā acu uzmetienā it kā nekā tāda īpaša nav... (Izņemot to dzeršanu, kas daudziem, kam šī tēma laikam aktuāla, uzreiz duras acīs :) )... Bet man personīgi tā pirmkārt ir dziesma par ceļu, par ceļošanu. (Un šīs dziesmas teksta sakarā mani nodarbina šāds jautājums - vai braukšana uz Kurzemi tur ir domāta pāri Daugavai, kā to interpretējis Rainis, vai pāri Rīgas jūras līcim?... Bet jebkurā gadījumā tas pierāda, ka tā ir manu senču Vidzemes lībiešu dziesma...)

Itin jau kā viss jauki un pareizi, tiaki neatstāj sajūta, ka `kaut kas ir satrunējis Sveces karaļvalstī`. Visvairāk jau nu izbrīna priekšstats, ka riktigā laupītāju dziesma par Kaupēnu (ar `kas viens otru nenodod` Grūtupa garā) un `Pūt, vējiņi` savilktas vienā kategorijā uz tā pamata, ka abās darbojas `deklasēti elelmenti` (?). Sāk likties, ka, izvairīdamies no kora un dziesmusvētkiem, autors palaidis garām arī iespēju (savlaicīgi) iepazīt `Pūt, vējiņi` saturu.