Latviešu Tauriņš zaļajā ellē

Tā stāsta par riskantām avantūrām, kurās iekuļas jaunais gleznotājs, esot ceļā uz indiāņu svētakmeni, lai to iemūžinātu unikālā gleznā.Viegli ironiskajā stāstījumā Aleksandrs Tauriņš uzbur cilvēkus, notikumus, džungļu skaņas, krāsas un smaržas.  Ceļā viņam nākas pārciest tropu saules svelmi un badu, draudīgu tikšanos ar izsalkušu pumu pāri, ielūkoties acīs aligatoram, bēgt no kaujinieciski noskaņotu indiāņu bultām. Rakstnieks stāsta par džungļos dzīvojošajiem mūkiem, vēro kā saulrietā upes krastā indiāņu bērni spēlējas ar delfīnu, bet tirgū apbrīno vietējo delikatesi - kūpinātu žņaudzējčūsku...“Orinoko” lielākais pievilcības spēks ir vienreizējā klātbūtnes izjūta, ko lasītājam rada Aleksandra Tauriņa sulīgā valoda. Rakstniekam piemīt īpašs talants - viņš glezno vienlīdz krāšņi gan ar otu uz molberta, gan ar vārdiem uz papīra.„Mans stāstījums par džungļiem ir kā gleznu virkne – tāpēc viss tiek aprakstīts tik spilgti. Dzīvojot Venecuēlā, esmu pieradis pie tā, ka cilvēkiem patīk košas, priecīgas krāsas. Tāpēc es ne tikai gleznoju, bet arī rakstu krāsaini, raibi un īsiem teikumiem...” 
Aleksandrs TauriņšAleksandrs Tauriņš (1917) dzimis Rīgā, beidzis Rīgas Valsts tehnikuma ķīmijas nodaļu, studējis Latvijas Mākslas akadēmijā Augusta Annusa meistarklasē, gleznošanas studijas turpinājis emigrācijā - Eslingenā pie prof. Ludolfa Liberta. 1948. gadā pārcēlies uz Venecuēlu, kur ieguvis atzinību un popularitāti gan kā gleznotājs, gan izstāžu kurators. Latvijā atgriezies 1997. gadā, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, pašlaik dzīvo Sabilē.