Māmiņu algas
Gan Repše, gan Dombrovskis to, ka paši vecāki var izvēlēties, kurš saņems vecāku atbalstu, dēvē par īpašu privilēģiju, kas bija iespējama "treknajos gados", bet kuru vairs nevar atļauties. Tomēr šāda interpretācija man šķiet kļūdaina. Iespēja izvēlēties vecākiem tika dota tāpēc, ka nav pamata uzskatīt, ka vienīgi sievietes drīkst audzināt bērnus vai ka tas būtu īpašs sievietes pienākums. Protams, ģimenes pieaugušajiem ir pienākumi pret bērnu, tomēr, ja mēs pieņemam, ka vīrieši un sievietes ir vienlīdzīgi, katra ģimene pati var izvēlēties, kā sadalīt tās pienākumus. Ja valsts liedz šādu iespēju tēviem, tā ir diskriminācija.
Iemesli, kas lika abiem ministriem nākt klajā ar šo ideju, arī ir skaidri. Reāli Latvijā ļoti bieži vecāku pabalstu noformē uz vīrieša vārda, lai gan viņš turpina strādāt. Tādējādi likums bieži vien nesasniedz savu mērķi — netiek nodrošināta vienlīdzība dzimumu starpā, un valstij rodas papildu izdevumi —, tāpēc arī atsaukšanās uz "treknajiem gadiem". Tomēr vērts pievērst uzmanību, ka šāda lietu kārtība drīzāk ir pierādījums tam, ka vīrieši un sievietes Latvijā nav vienlīdzīgi, jo reāli vīrieši saņem lielāku algu nekā sievietes. Atņemot iespējas vecākiem izvēlēties, diskriminācija tiek vienīgi palielināta.
Cita lieta, ka vismaz es nevaru iedomāties iemeslus, kāpēc pārējiem nodokļu maksātājiem būtu pienākums uzturēt ģimenes ar bērniem. Protams, ja sabiedrība šīs ģimenes neatbalsta, tad tālākā nākotnē to sagaida dažāda veida sociālas problēmas (darbaspēka trūkums, ieceļotāju integrācija, neapdzīvotas teritorijas utt.), tāpēc ir saprātīgi tās atbalstīt, un, atsakoties to darīt, sabiedrība atkal aizņemas no nākotnes. Tomēr tas nenozīmē pienākumu izmaksāt noteikta apjoma pabalstu, ja tas patiešām var sekmēt valsts bankrotu. Taisnīgs risinājums būtu atgriezties pie pabalsta "griestiem" visiem (mātēm, tēviem, audžuvecākiem, patēviem un pamātēm).
Kas mani uztrauc visvairāk — godājamie ministri, ieskaitot labklājības ministru, uz taisnīgumu vispār neatsaucas, vienkārši šāda kategorija neparādās viņu apsvērumos. Tā ir viena no fundamentālākajām problēmām valdošās elites domāšanā.
Atļaušos atgādināt pazīstamā taisnīguma teorētiķa Džona Rolsa pāris atziņas, proti, taisnīga tiesību, pienākumu un labumu sadale ne tikai ir kaut kāds abstrakts pienākums, bet arī nodrošina stabilitāti sabiedrībā. Cilvēki var samierināties ar to, ka viņiem kaut kādu labumu ir maz, bet viņi nevar samierināties ar to, ka ierobežoti labumi tiek sadalīti netaisnīgi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.