bērns sēž starp kupriem un klausās
kā lauva skandina bēthovenu
pār visu zaļumiem pilno tuksnesi
šis rēciens ne nieka nesver
tomēr piepilda visas gliemežnīcas
degunradži liec ūsas debesīs
aiz kairinājuma
aiz skaņas inerces
tad bērns neskardams zemi
iet garām un glauda rēcēju
sasukā jasmīnziedu
raida spontānu skūpstu plašumam
un uzrāpjas vīra plecā
kam trīsmetrīgs viens zemais vaigs
aptur ar dzēlīgu skatu patafonu
lai iegrimtu grandiozās pasakās
ūdens niknums
*
jūra uzkāpusi uz slotas
laižas pār iebiedētām galvassegām
un tad pieskaras nemanāmi
reizēm līdz galam
un tad dziest cilvēkstāvi
*
neviens ūdeni nenosauks par raganu
vien iedomāsies daudzus velnus vienkopus
un trūdēs pagrabstāvu humusā
*
ne viens un ne visi
ne visi un neviens izdzisa
jo vētra ir zem un virs putnu sapratnes
*
skat!
mostas miers
bet ūdens atkal vijas vējā
un iejūdz jaunas slotas
būs humānas trūdvielas
kas piedalīsies nākamības sējā
***
neskaties vēstures matu ērkulī
kad kāds no tevis ādu plēš
un pie kauliem nokļuvis grauž
salauž kā kājas stikla zirdziņam
reiz proties no aizsapņošanās
tur tālajās atmiņu padibenēs
kur būt vairs neizdosies
pat ja laiks mirs jaunos kreklos neietērpies
un ja greizās domas greizi nenāk
bet kuļas iepriekšējās stacijas peronos
nocērp sev galvu un atstāj to
tur uz soliņa blakus citām neatģidušām
sirmām un ne tik sirmām
lai bez rokām reiz sajūtas
prāts šodienu neredzot
lai sāk lūgties kādam garām klīstošam
lai iemet pirmajā vilcienā
kurš pūzdams atmiņu ogļu
radītos melnos mākoņus
steigšus slīd pa turpinājuma sliedēm
uz ķermeniskās pilnības
un vienīgā īstuma plakni
kur pats sevi gaidi
aizgājējiem
aprokam tēvus un mātes
lūgsnu krelles ap rokām
apkopjam uzbērumus
ziedus liekam ap kopām
aizdedzam sveču pulku
lai gaišs tur aiz dzegām
aizsedzam jaunos veļus
satiksim tos aiz segām
***
Visas upes
mākslīgi savienoti
Krasti
Dienvidu puse savās iekšās
Ievelk nosalušos putnus
Pūš ārā gaisu siltu
Un tilts starp dzīvēm
Apgriežas ap asi
***
neizdosies apvilkt ādu uz to pusi
kas spīd kā saules aplieta upe
tek un neapstāj
cilvēks sodīt sevi ar murgiem
pildīti sapņi dienu dzen skumjās
bildēs rādās pagātne ja tādu to
skata
viens