Tajā brīdī, kad pat mājās uz dīvāna bija labi sajūtams sasprindzinājums studijā, kurā tika meklēti nestandarta risinājumi valsts izejai no bezizejas, iedomājos, ka šādi risinājumi ir vajadzīgi arī žurnālistikā. Pietiek klausīties politiķu vārdu nebeidzamās caurejas! Pietiek tiražēt un neskaitāmas reizes pārcitēt politisko personu muļķīgās prognozes, solījumus, versijas un spontānos pazinumus! Tikko tie izteikti, paši vārdu autori no tiem norobežojas, neatpazīstot sevi un turpinot muldēt. Muldēšanas mērķis ir novērst uzmanību no konkrētiem jautājumiem, noslēpt savu nevēlēšanos un nespēju risināt jautājumus. Katra diena nāk ar jaunu muldēšanas lēkmi, jo tā vieglāk piemirstas vecā. Mediju sekošana politiķu ikdienas muldoņai neko daudz nav devusi, vien apstiprinājusi jau sen iesīkstējušo oficiālo avotu dievināšanu, mediju aizraušanos ar politiķu tekstiem, nevis viņu darbiem. Kamēr laiku un telpu aizpilda muldēšana, citas nozīmīgas sabiedrības grupas savu viedokli izteikt nevar un mēs slīkstam muldēšana. Bet politiķi tik gatavojas vēlēšanām. Ne velti pat „The Economist” nenocietās izdarīt secinājumus par mūsu politiķu ierobežoto spēju līmeni.
Tā vietā, lai ieraudzītu politiskās muldēšanas sekas, man atkal un atkal dažādās kompānijās saka, ka mediju bēdīgās ziņas, radījušas krīzi, cilvēku neticību valstī un visas mūsu bēdas. Līdz šim esmu turējusies pretī šiem apgalvojumiem, sakot, ka politiķu muldēšana, viņu nespējas regulāra demonstrācija, ideju trūkums, rīcības kuslums, rada vislielāko bezcerību. Mediji to tikai parāda.
Nav ko klausīties viena Zalāna vai viņam līdzīgā muldēšanā vienkārši jāturpina viņam uzdot jautājumi, jāseko viņa lēmumiem un rīcībai. Konkrētas atbildes nav dzirdamas? Tā arī ir ziņa, ļoti nozīmīga, pirmās lappuses vērta – Zalāns, pat trīs reizes jautās, nevarēja vai negribēja konkrēti atbildēt uz jautājumu, ko viņš ir paveicis pēdējo piecu mēnešu laikā, lai samazinātu savas ministrijas budžetu. Tā ir ziņa, nevis muldēšanas teksts.
Ja vēl grūti atteikties no bla, bla, bla citēšanas, var taču ieviest īpašas rubrikas: Muldamziņas, taisīt muldoņu topus, izvirzot lielākos muldoņas. Būs jautrāk un precīzāk! Bet pārējā laikā, kas atbrīvojies, jo nav jāklausās muldēšana, var vērot dokumentus (kā to dara Zanders un citi, protams), var uzdot vienu un to pašu jautājumu politiķim (kā to jau izbaudījis Bertolds Fliks). Var skatīties, kā sagadījies, ka šodienas svarīgākā ziņa ir uz galda liktais svaigais projekts, kurā atkal palielinātas valsts amatpersonu atalgojums un, kā stāstīja LNT „900 sekundes” tiks raudzīts, kura ierēdņa neizdarība pie vainas. Pareizāk būtu pameklēt, kurš bijis tas izdarīgais, jo šāds dokuments liecina ne jau par nevērību, bet ļoti lielu izdarīgumu. Jā, visiem derētu nestandarta risinājumi kaut vai brīžos, kāds raidījumā bija Domburam, kad citādi vai pieklājīgi, vai kā parasti darīt vienkārši vairs nevar!