Lagzdiņa bija viena no Dailes teātra trešās studijas audzēknēm. Jaunībā viņa gribēja kļūt par medicīnas māsu un bija beigusi Rīgas 4.medicīnas skolu, bet pēcāk 1959.gadā piepulcējās tiem jauniešiem, kuri izvēlējās mācīties Dailes teātrī.
Pēc studijas beigšanas Lagzdiņa nekļuva par aktrisi, taču visu savu mūžu bijusi saistīta ar teātra mākslu. Vēl mācoties studijā, viņa iestājās Maskavas Teātra mākslas institūta neklātienē un ieguva teātra zinātnieces izglītību. Turpmākajos gados viņa bijusi Operetes teātra literārās daļas vadītāja, vadījusi kultūras nodaļu laikrakstā Cīņa, kā arī laikrakstu Elpa un Brīvā Latvija korespondente.
Viņas zināšanas un teātra mākslas mīlestība bija jūtama visās viņas publikācijās, kuru pa šiem gadiem sakrājies ļoti daudz gan laikrakstos, gan žurnālos, arī almanahā Teātris un Dzīve. Daudz garīgā un dvēseles spēka ielikts grāmatā par aktrisi Olgu Dreģi, kurai Lagzdiņa devusi zīmīgu nosaukumu - Izslāpums.
"Tajā līdzās izvērstam un izteiksmīgam Dreģes radošā darba aprakstam, nojaušamas arī pašas autores slāpes pēc teātra mākslas, viņas uzskati par aktiera darbu, kuru viņa pazina un saprata ļoti labi," pauda Dzene. Lagzdiņas pēdējā monogrāfijā Lidojošā zirga mugurā aprakstīts aktiera Pētera Liepiņa ceļš Dailes teātrī.